Vairums poļu ir samierinājušies ar traģēdiju, kas 2010. gada 10. aprīlī satrieca lielo nāciju, tomēr daudzi no viņiem joprojām ir pārliecināti, ka nav zināma visa patiesība par aviokatastrofu. Viņu neticību stiprina Krievijas nevēlēšanās nodot Polijai avarējušās lidmašīnas Tu - 154 atliekas, kas arī esot viens no galvenajiem šķēršļiem valstu divpusējo attiecību uzlabošanai.
Tuska un Putina plāns
Polijas prezidenta lidmašīna avarēja, kad biezas miglas laikā notika mēģinājums to nosēdināt Smoļenskas militārajā lidlaukā. Līdz šim Krievijas izmeklētāji ir secinājuši, ka lidmašīnas avāriju izraisīja sliktie laikapstākļi un poļu pilotu kļūdas.
Arī Polijas veiktajā izmeklēšanā atzītas pilotu kļūdas, bet daļēji vainota tiek arī Smoļenskas lidlauka neatbilstība standartiem un Krievijas gaisa kontrolieru nolaidība. Izmeklēšana abās valstīs turpinās, vēsta Polijas Radio.
Tomēr lielākā daļa poļu uzskata, ka traģēdijas patiesie iemesli vēl arvien nav noskaidroti. Šonedēļ publiskotā socioloģiskajā aptaujā, kas veikta pēc Polijas sabiedriskās televīzijas pasūtījuma, 52% respondenti izteikušies, ka viņi netic līdz šim publiskotajiem secinājumiem par lidmašīnas avāriju. Turpretī 34% poļu ir pārliecināti, ka izmeklētāji ir noskaidrojuši visu patiesību.
Arī trīs gadus pēc aviokatastrofas Polijā parādās ar to saistītas sazvērestības teorijas. Viens no cītīgākajiem to izplatītājiem ir bojā gājušā prezidenta L. Kačiņska dvīņubrālis un opozīcijā esošās konservatīvās partijas Likums un taisnīgums (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis.
Intervijā, kas publicēta labējā laikraksta Gazeta Polska Codziennie otrdienas numurā, viņš apgalvo, ka pirms avārijas lidmašīnā «noticis sprādziens». Viņš gan atturējās minēt, kas šādu noziegumu būtu varējis pastrādāt.
Atklātāks ir Polijas parlamenta deputāts un J. Kačiņska tuvs sabiedrotais Antonijs Macierevičs, kura izveidota izmeklēšanas komisija secinājusi, ka Smoļenskas aviokatastrofa bija slepkavība, ko organizēja Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
«Jaunākā izmeklēšana apstiprina mūsu pārliecību, ka katastrofu izraisīja sprādzieni,» teikts A. Maciereviča ziņojumā, kas tikšot publicēts trešdien, ziņo AFP. Poļu izmeklētāji apgalvo, ka avarējušās lidmašīnas atliekās nav atrastas sprāgstvielu pēdas.
Krievi neatdod atlūzas
Poļu neticību izmeklēšanas rezultātiem pastiprināja Krievijas nevēlēšanās nodot Polijai avarējušas lidmašīnas atlūzas. Daudz kritizēts ticis arī krievu lēmums novietot atlūzas Smoļenskas lidlaukā zem klajas debess, kur tās tika pakļautas laikapstākļu ietekmei.
PiS politiķi un atbalstītāji uzskata, ka Polijas valdība nav bijusi pietiekami uzstājīga šajā jautājumā. Tomēr poļu valdošo politiķu pacietības mērs, šķiet, ir pilns.
D. Tusks janvārī apsūdzēja Maskavu «nelabvēlībā», jo tā kavējas ar atlūzu atdošanu Varšavai. Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pagājušā gada nogalē apsūdzēja Krieviju centienos radīt nemieru Polijas sabiedrībā un aicināja Eiropas Savienības ārlietu vadītāju Ketrinu Eštoni pārliecināt Maskavu atdot atlūzas.
Polijas Ārlietu ministrija šomēnes paziņoja, ka Polijas un Krievijas attiecībās ir notikuši uzlabojumi, tomēr liels slogs turpmākai attiecību normalizēšanai ir Krievijas «nepamatotā vilcināšanās trīs gadu garumā» atdot Smoļenskā avarējušās lidmašīnas vraku, vēsta ziņu aģentūra RIA Novosti.
Krievija atkārtoti uzsvērusi, ka nevar nodot Polijai atlūzas līdz brīdim, kamēr nebūs pilnībā pabeigta aviokatastrofas izmeklēšana. Pagājušajā mēnesī Maskavā šo jautājumu apsprieda arī Polijas ģenerālprokurors Andžejs Seremets un viņa Krievijas kolēģis Jurijs Čaika. Pēc tikšanās kopējā paziņojumā viņi uzsvēra nepieciešamību «pēc konstruktīvas sadarbības Smoļenskas lietā, neskatoties uz problēmām».