Varšava neslēpj bažas, ka kādudien par Kremļa pašreizējā saimnieka Vladimira Putina mērķi varētu kļūt arī Polija.Polijas konservatīvais premjerministrs Donalds Tusks līdz šim ir centies uzturēt pragmatiskas attiecības ar Krieviju, neraugoties uz to pasliktināšanos pēc 2010.gada 10.aprīlī Krievijas pilsētā Smoļenskā notikušās aviokatastrofas, kurā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 95 cilvēki. Krievija Polijai nav atdevusi avarējušās lidmašīnas atlūzas.Pēc Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas Krievijas sastāvā un situācijas saasināšanās Austrumukrainā Polijas politiskie līderi Krievijas virzienā raidījuši asas kritikas bultas. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis šonedēļ paziņoja, ka Maskava atbalsta separātistus, kuri pagājušajā svētdienā ieņēma administrācijas ēkas Doņeckā, Harkovā un Luhanskā."Spēcīga valsts mazāk spēcīgai valstij atņem veselu provinci, bet tagad finansē apvērsumu, kā ieganstu izmantojot etniskās problēmas, kas patiesībā neeksistē. Gan Krimā, gan Austrumukrainā visi brīvi runā krieviski, ir pieejami Krievijas mediji. Un līdz šim tur nebija etnisko problēmu," Sikorskis sacīja CNN.Polijas premjers Tusks pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tuvākajās nedēļās Polijas teritorijā būs manāma spēcīgāka NATO militārā klātbūtne. Polija jau vairākus gadus pati ir ieguldījusi milzu darbu, lai palielinātu valsts aizsardzības spējas, pirmām kārtām - pret iespējamo Krievijas uzbrukumu."Lai gan tikai nedaudzi Polijā teiks, ka valsts ir pakļauta nenovēršamiem draudiem no Krievijas, vairākums poļu joprojām redz Krieviju kā galveno draudu Polijas drošībai un suverenitātei," uzskata starptautiskās drošības analītiķis Endrū Mihta.Ne velti Polijas jaunā teritoriālās aizsardzības doktrīna paredz bruņoto spēku sagatavošanu konvencionālajam karam, tas nozīmē, ka poļi nākotnē neizslēdz plaša mēroga bruņotu konfliktu Eiropā un potenciālu iebrukumu savā teritorijā.Polija ir viena no retajām NATO dalībvalstīm, kas pēdējos gados ir palielinājusi, nevis samazinājusi izdevumus aizsardzībai. Šogad Polija militārajām vajadzībām tērēs 7,5 miljardus eiro jeb 1,95% no iekšzemes kopprodukta. Līdz 2022.gadam poļi plāno iztērēt 20 miljardu eiro modernu ieroču iegādei, vēsta Defense News.Visu rakstu lasiet laikrakstā_ Diena _ceturtdien, 10.aprīlī!
Polija nostiprina pretsparu Krievijai
Polija pēdējās nedēļās bijusi viena no pamanāmākajām Krievijas rīcības Ukrainā kritiķēm, Varšava aktīvi ir aizstāvējusi Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Maskavu un uzstājusi uz nepieciešamību palielināt NATO militāro klātbūtni tās teritorijā un Baltijas valstīs.Polijas vēsturē bijuši vairāki gadījumi, kad tā ir kļuvusi par Krievijas impērisko ambīciju upuri, tāpēc notikumi kaimiņzemē Ukrainā poļus dara ļoti uzmanīgus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.