gadskārtai kopš Otrā pasaules kara beigām rīkot svinīgu starptautisku piemiņas pasākumu Gdaņskā, vietā, kur 1939.gadā karš sākās.Pagājušajā otrdienā pasākumu laikā, pieminot 70.gadskārtu kopš Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzīto atbrīvošanas, Ivanovs, kas ir arī Maskavā paredzēto tā dēvētās Uzvaras dienas svinību rīcības komitejas priekšsēdētājs, paziņoja, ka, viņaprāt, "svinēt uzvaru Gdaņskā ir visai dīvaini," jo tur neesot bijusi nekāda uzvara.Vārdu apmaiņa starp Maskavu un Varšavu turpinājās arī pirmdien."Kāpēc mēs tik viegli esam pieraduši pie tā, ka Maskava ir vieta, kur piemin karadarbības beigas, nevis Londona vai Berlīne, kas būtu daudz dabiskāk," intervijā radiostacijai RMF 24 retoriski vaicāja Polijas ārlietu ministrs Gžegožs Shetina.Uz to nekavējoties reaģēja Krievijas Ārlietu ministrija, ministra vietniekam Grigorijam Krasinam paziņojot, ka Shetina "apkauno ne tikai sevi, bet arī Polijas diplomātisko dienestu un politisko kultūru".Iepriekš Komorovskis intervijā laikrakstam Gazeta Wyborcza izteicās, ka piemērota vieta, lai pieminētu 70.gadskārtu kopš nacistiskās Vācijas sagrāves, būtu Vesterplate, kur savulaik toreizējās Dancigas brīvpilsētas pievārtē bija izvietots poļu garnizons, uz kuru raidītās vācu karakuģa zalves tradicionāli tiek uzskatītas par pirmajiem šāvieniem, kas izdarīti Otrajā pasaules karā."Krievijas pieņemtajā padomju traktējumā tas (Otrā pasaules kara beigas) ir triumfa laiks. [Taču] ne visām Eiropas tautām šis triumfs atnesa brīvību. Ideāla vieta Viseiropas refleksijai būtu Vesterplate - Otrā pasaules kara sākuma simbols," norādīja Polijas prezidents.Viņa ideju atbalstījis arī leģendārais antikomunistiskās arodapvienības Solidaritāte līderis un pirmais atjaunotās Polijas prezidents Lehs Valensa."Ielūgt 8.maijā uz Vesterplati Eiropas līderus ir ļoti laba ideja. Taču varētu viesus uzaicināt arī uz Eiropas solidaritātes centru Gdaņskā, lai parunātu par to, ka šeit izvērtās kauja par Eiropu un pasauli, kuru jāturpina, lai novērstu tādas problēmas kā pašreizējais konflikts Ukrainā," intervijā Gdaņskas Radio norādīja Valensa. "Šobrīd karš ir ļoti tuvu, netiek ievēroti starptautiskie līgumi. Agri vai vēlu nonāksim pie vēl asāka konflikta. Nē, tas obligāti nebūs kodolkarš, taču noteikta nopietna eskalācija jāsagaida. Putinu nepieciešams apturēt."Tomēr ar Komorovska iniciatīvu nav apmierināta opozīcijā esošā konservatīvā partija Likums un taisnīgums (PiS), kas uzskata, ka tādējādi valdošā labēji liberālā partija Pilsoniskā platforma (PO) cenšas izmantot savā labā vēsturiskos notikumus, lai ietekmētu prezidenta vēlēšanas, kas, domājams, notiks 10.maijā.Parlamenta deputāts Marcins Mastaļareks, kurš pārstāv PiS, paudis viedokli, ka Polijai vispār nav nekāda pamata svinēt šo gadadienu.Viņa kolēģis un partijas biedrs Jaroslavs Seļins bijis vēl radikālās, pieprasot, lai 8.maijs vispār tiktu svītrots no Polijas svinamo dienu saraksta."Polijai šī kara sekas turpinājās līdz 1989.gadam. 1945.gadā beidzās briesmīgā, slepkavnieciskā vācu okupācija, taču ieradās padomju jūgs. Neredzu iemeslus, kāpēc Polijas valsts jebkādā veidā svin šo gadadienu," uzsvēra Seļins, piebilstot, ka PiS frakcija iesniegusi Seimā attiecīgu likumprojektu par 8.maija izslēgšanu no svinamo dienu saraksta.Tikmēr debatēs iesaistījušies arī ierindas poļi, un tā dēvētajās sociālās saziņas vietnēs var lasīt, piemēram, atgādinājumus, ka Otrais pasaules karš, iespējams, nemaz nebūtu izcēlies, ja nebūtu vienošanās starp abiem noziedzīgajiem Otrā pasaules kara režīmiem - nacistiem un komunistiem.Kāds komentētājs, izsmejot Ivanova sašutumu un argumentus, ieteicis svinības pārnest uz Tokiju, jo Otrais pasaules karš taču beidzies Japānā, nevis Maskavā.Savukārt Gazeta Wyborcza izpildredaktors Romāns Imelskis norādījis, ka Komorovska iecerētais pasākums Gdaņskā būtu lielisks attaisnojums Eiropas valstu līderiem, lai noraidītu Putina ielūgumu un nedotos uz parādi Maskavā, jo šogad tas būtu īpaši nepatīkami, ņemot vērā Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju.
Polija piedāvā alternatīvu 9.maija svinībām Maskavā
Starp Poliju un Krieviju izcēlies kārtējais konflikts, kas saistīts ar Otrā pasaules kara vēsturi, Maskavai paužot sašutumu, ka Varšava uzdrošinājusies apšaubīt tās monopoltiesības uz "uzvaru pār fašismu", vēsta radio Brīvība.Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs pagājušajā nedēļā pauda "neizpratni" par Polijas prezidenta Broņislava Komorovska uzdrošināšanos par godu 70.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.