Lai pieminētu 1939.gada 17.septembrī notikušo padomju armijas iebrukumu, kas tika veikts saskaņā ar 23.augustā parakstīto vienošanos starp PSRS un nacistisko Vāciju jeb tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu, pie pieminekļa kritušajiem un okupācijas varu noslepkavotajiem Varšavā pulcēsies veterānu organizāciju biedri un pilsētas iedzīvotāji.
Šogad šī skumjā gadskārta ieguvusi īpašu simbolisku nozīmi, ņemot vērā boļševistiskās PSRS mūsdienu mantinieces - autoritārās Krievijas - iebrukumu kaimiņos esošajā Ukrainā.
Iebrukuma pirmajās dienās Polijas robežu šķērsoja 450 000 padomju armijas karavīru, bet līdz septembra beigām iebrucēju skaits jau sasniedza pusotru miljonu.
Polijas armija nespēja izrādīt vērā ņemamu pretestību, jo tobrīd tās galvenie spēki rietumos bija iesaistīti smagās un nevienlīdzīgās kaujās ar nacistiskās Vācijas karaspēku.
28.septembrī PSRS boļševistiskais režīms un nacistiskā Vācija parakstīja papildu protokolu, ar kuru pilnībā pabeidza Austrumeiropas sadalīšanu un vienojās par faktisku 1918.gadā atjaunotās neatkarīgās Polijas likvidāciju.
Pēc Polijas austrumdaļas okupācijas padomju armijas gūstā krita aptuveni 15 000 poļu virsnieku, kas tika nosūtīti uz nometnēm Krievijas teritorijā - Kozeļskā, Ostahovā un Starosbeļškā.
1940.gada pavasarī, pamatojoties uz PSRS tirāna Josifa Staļina pavēli, šie virsnieki līdz ar arestētajiem Polijas politiskās un intelektuālās elites pārstāvjiem tika noslepkavoti un apglabāti masu kapos Katiņas apkārtnē, Harkovā un Mednojē.
Paralēli šim noziegumam tika veiktas Polijas pilsoņu masveida deportācijas, no kurām, kā tiek lēsts, cieta no 550 000 līdz pusotram miljonam poļu.