ETS2, kas aptver ēku apkuri, transportu un citas nozares un stāsies spēkā 2027.gadā, var ietekmēt Polijas ekonomiku un sabiedrību.
"ETS2 sistēma savā pašreizējā formā Polijai nav pieņemama," norādījusi reģionālās politikas ministre Katažina Pelčiņska-Nalemča.
Sistēma ievērojami sadārdzinās to mājsaimniecību dzīvi, kas joprojām apkurei izmanto ogles un citu fosilo kurināmo, atzinusi ministre.
Polija, kas nākamā gada 1.janvārī rotācijas kārtībā uz pusgadu pārņems ES prezidējošās valsts pienākumus, vēlas ETS2 revīziju pārrunāt jau ceturtdien un piektdien paredzētā ES samita laikā.
"Mums vispirms jānorāda uz pārmaiņu nepieciešamību, un tad galdā jāliek priekšlikumi par izmaiņām," uzsvērusi Pelčiņska-Nalemča.
Mājsaimniecībai, kas apkurei izmanto gāzi, laikā no 2027. līdz 2030.gadam, pateicoties ETS2, nāksies papildus šķirties no 6300 zlotiem (1500 eiro), bet līdz 2035.gadam izmaksas pieaugs par 24 000 zlotu (5600 eiro), norāda valstij piederošā enerģētikas uzņēmuma PGE bijusī viceprezidente Vanda Buka un konservatīvās domnīcas "Republikāņu fonds" pārstāvis Marcins Izdebskis.
Savukārt mājsaimniecībai, kas izmanto ogles, laikā no 2027. līdz 2030.gadam apkures izmaksas pieaugs par 10 300 zlotiem (2400 eiro), bet līdz 2035.gadam šis pieaugums sasniegs 39 000 zlotu (9000 eiro).
Lai mīkstinātu šīs sekas, Polija vēlas atlikt ETS2 spēkā stāšanos uz gadu vai diviem, kā arī ņemt vērā katras dalībvalsts atšķirīgās starta pozīcijas, uzsākot pāreju uz zaļo enerģētiku, nosakot katrai valstij individuālu ceļu tā dēvēto klimata mērķu sasniegšanai, vēsta lietišķo ziņu vietne "Money.pl".
Polijā joprojām ir aptuveni trīs miljoni mājsaimniecību, kurām ETS2 ieviešana nozīmēs apkures izmaksu pieaugumu par 50%, raksta "Money.pl".
Saskaņā ar ETS2 tā pašreizējā formā tonna CO2 izmešu dzīvojamajai ēkai izmaksās vairāk nekā 45 eiro, kamēr Polija par to var atļauties maksāt augstākais 20 eiro, norādījis viens no "Money.pl" avotiem.
Premjerministra Donalda Tuska kanceleja šobrīd gatavo priekšlikumus "Zaļā kursa" pārskatīšanai, kas attieksies ne tikai uz ETS2, bet skars arī citus elementus ES klimata politikas paketē, kurai piešķirts tāds dīvains nosaukums kā "Gatavi mērķrādītājam 55%".
Avoti valdībā pauduši šaubas, ka dalībvalstis skars "Zaļā kursa" revīzijas jautājumus šīs nedēļas samitā, kurā galveno vietu aizņems augstāko bloka amatu sadale pēc nesenajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, taču viņi paļaujas uz to, ka plašākas diskusijas sāksies nākamā gada pirmajā pusgadā, kad bloka prezidējošās valsts pienākumus pārņems Polija.
Polija nav vienīgā valsts, kas iestājas par "Zaļā kursa" revīziju. Viena no tām, kas to varētu vēlēties, ir Francija, taču daudz kas ir atkarīgs no jūnija beigās un jūlija sākumā gaidāmo Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanu iznākumu.
Zaļo partijas EP vēlēšanās guva ļoti vājus panākumus un zaudēja 18 deputātu vietas salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām, kas notika 2019.gadā, un zaļajiem šobrīd vairs ir tikai sestā lielākā frakcija EP.
"No šīm vēlēšanām saņemts signāls, ka groži jāpalaiž vaļīgāk un "Zaļais kurss" jāpārskata," izteicies viens no avotiem.