Meklēšanas darbus uzrauga Nacionālās piemiņas institūts (IPN), kura pilnvarās ir izmeklēt nacistu un komunistu pastrādātos noziegumus.
Tā dēvētos Augustovas arestus, kas tika veikti 1945.gada jūlijā, IPN atzinis par smagāko noziegumu, kuru padomju okupācijas spēki pastrādājuši Polijas teritorijā pēc Otrā pasaules kara. Akciju īstenoja PSRS armija sadarbībā ar PSRS Iekšlietu komisariātu (NKVD) un Polijas komunistiskās marionešu valdības jaunizveidoto Drošības dienestu (UB).
Polijas Otrā pasaules kara laika pretošanās kustības bruņotais spārns Armia Krajowa (burtiski - Tēvzemes armija (AK)), pakļaujoties Londonas trimdas valdības pavēlei, 1945.gada janvārī oficiāli nolika ieročus. Tomēr daudzi pretošanās kustības dalībnieki neuzticējās PSRS, kas formāli tika uzskatīta par Polijas sabiedroto un, padzenot nacistiskās Vācijas armiju, bija okupējusi Polijas teritoriju. Tāpēc viņi atkal nogāja pagrīdē.
Saskaņā ar IPN datiem Augustovas mežā un tā apkārtnē laikā no 1945.gada 12. līdz 28.jūlijam PSRS īstenotās operācijā tika arestēti vairāki tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa no viņiem vēlāk tika atbrīvota, taču par 562 aizturētajiem nekādas ziņas līdz pat šī gada aprīlim nebija pieejamas.
Kā ziņots, aprīlī Polijas rīcībā nonāca PSRS dokumenti, kas apliecina, ka pēc Augustovas arestiem gandrīz 600 Polijas pilsoņi tikuši noslepkavoti. Viens no dokumentiem, kas nonācis IPN rīcībā, ir slepena šifrogramma, kuru nosūtījis ģenerālis Viktors Abakamovs, kurš 1945.gadā komandēja PSRS armijas pretizlūkošanas dienestu, kas pazīstams kā SMERŠ. Dokumentā, kas adresēts ģenerālmajoram Gorgonovam, pieprasīts ar lidmašīnu nosūtīt uz Olecko "pieredzējušu pretizlūkošanas virsnieku grupu, lai veiktu Augustovas mežā arestēto bandītu likvidāciju".
Inkriminējošos dokumentus IPN saņēmis no Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācijas Memoriāls. Tos Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) arhīvā uzgājis vēsturnieks Ņikita Petrovs. Šis noziegums Polijā tiek dēvēts par Mazo Katiņu, piesaucot 22 000 poļu virsnieku un intelektuālās elites pārstāvju slaktiņu, ko 1940 gadā pastrādāja PSRS iekšlietu karaspēks.
Šobrīd meklēšana koncentrēta uz pašu pilsētu, galveno uzmanību pievēršot ēkai, kur savulaik bija izvietotas NKVD un UB nodaļas. Liecinieki apliecina, ka šajā īpašumā notikušas spīdzināšanas un slepkavošanas, un, iespējams, ka daļa upuru apbedīti tur. Meklēšanā tiek izmantots ģeoloģiskais radars.
IPN Belastokas izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Zbigņevs Kulikovskis atzīst, ka pat gadījumā, ja šajā Augustovas īpašumā tiks uzietas cilvēku mirstīgās atliekas, to identifikācija nebūs viegla. Viņš piebilst, ka atrastās mirstīgās atliekas var piederēt arī citiem komunistiskā režīma upuriem, kas nav tieši saistīti ar tā dēvētajiem Augustovas arestiem. NKVD šo īpašumu ieņēma arī laikā no 1939.gada rudens līdz 1941.gada vasarai - pirmajā padomju okupācijas posmā, kas sākās pēc PSRS iebrukuma Otrā pasaules pirmajās nedēļās. Arī šajā laikā komunistisko slepkavu upuri varētu būt apbedīti bēdīgi slavenā īpašuma teritorijā.
Tajā pašā laikā turpinās arī valsts mēroga operācija, kuras mērķis ir atrast komunistiskā terora upuru apbedījuma vietas. Programma tiek īstenota, IPN sadarbojoties ar Cīņas un mocekļu piemiņas vietu aizsardzības padomi (ROPWiM).