"Mēs izveidosim paši savu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Mūsu nacionālais pretraķešu vairogs kopā ar amerikāņu vairogu, kura elementu izvietošana mūsu teritorijā tiks pabeigta līdz 2018.gadam, būs daļa no NATO sistēmas," uzstājoties parlamentā ar ikgadējo uzrunu par ārpolitikas prioritātēm, sacīja ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
"Mēs stiprināsim mūsu savaldīšanas bruņotos spēkus, mēs iegūsim raķetes, helikopterus, bruņu transportierus, zemūdenes un bezpilota lidmašīnas," sacīja ministrs, uzsverot, ka "transatlantiskā alianse arī turpmāk būs mūsu drošības galvenais garants".
Armijas modernizācija nākamajā desmitgadē būs Polijas galvenā prioritāte, sacīja Sikorskis, solot, ka šajā laika posmā šiem mērķiem tiks iztērēti 33,6 miljardi eiro (23,5 miljardi latu). Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis vēl augustā sacīja, ka Polijai ir jāizveido pašai savs pretraķešu aizsardzības vairogs, kam būtu jākļūst par plašāka NATO projekta daļu.
Maijā NATO oficiāli atklāja pirmo fāzi Eiropas pretraķešu vairogam, kas ir ASV īstenots militārs projekts, vēršoties pret Irānas draudiem. Tomēr plāns izsaucis arī Krievijas neapmierinātību, kas to uzlūko kā jaunu draudu savu robežu tuvumā. Atbilstoši ASV prezidenta Baraka Obamas pašreizējiem Eiropas plāniem vairogu veidos Turcijā izvietos īpaši jaudīgs radars, pārtvērējraķetes SM-3 IIA, kas būs izvietotas uz fregatēm Vidusjūrā, kā arī 24 pārtvērējraķetes, kas tiks izvietotas Polijā, un tikpat daudz arī Rumānijā.
Tostarp ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels piektdien paziņoja, ka Vašingtona 14 pārtvērējraķetes izvietos Aļaskā, lai vērstos pret pieaugošajiem Ziemeļkorejas kodoldraudiem, ļaujot saprast, ka ASV atteiksies no pēdējās Eiropas vairoga fāzes, kuras gaitā bija paredzēta SM-3 IIB "raķešu slepkavošanas" tehnoloģiju izveide desmit gadu laikā.