Ministrs savā uzrunā pauda, ka Baltijas valstis un Polija drīzumā izstāsies no Otavas konvencijas, kas palielinās reģiona aizsardzības spējas. Savukārt Polijas karaspēka atrašanās Latvijā norāda uz Polijas solidaritāti ar Baltijas valstīm, kā arī atbildības uzņemšanos pret NATO sabiedrotajiem.
Polijas ministrs uzsvēra, ka Polijas kontingents šeit paliks arī turpmāk, turklāt NATO pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas padarīja organizāciju par spēcīgāku. "NATO vēl nekad nav bijusi tik spēcīga. Mēs aizsargāsim NATO robežas un turpināsim uzlabot mūsu aizsardzības spējas," norādīja Polijas ministrs.
Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norādīja, ka patlaban ir izaicinošs laiks, kad ir jācīnās katru dienu, lai nosargātu demokrātiju.
Par valsts pastāvēšanu cīnās arī Ukraina, un Rietumiem šī valsts ir jāturpina atbalstīt, piebilda Latvijas aizsardzības ministrs.
Tāpat Sprūds uzsvēra, ka Latvija turpinās investēt aizsardzībā un sadarbībā starp NATO sabiedrotajiem. Savukārt NATO karavīru atrašanās Latvija nozīmē, ka cilvēku dzīves ir drošākas un mierīgākas.
Sprūds preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka Latvija ir cieši saistīta ar Poliju un tas tā būs arī turpmāk. Abām valstīm ir līdzīga izpratne par drošības situāciju pasaulē, viņš teica.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija ir gatava stiprināt saites militārās industrijas nozarē un šajā nozarē Latvijai un Polijai ir liels potenciāls.
pievienotas pēdējās 2 rindkopas