Polijā ir spēkā viens no stingrākajiem aborta likumiem Eiropā. Grūtniecību Polijā drīkst pārtraukt tikai tad, ja ir apdraudēta grūtnieces dzīvība vai veselība, vai arī tad, ja grūtniecība iestājusies "aizliegta akta", piemēram, izvarošanas vai incesta rezultātā.
Likumprojekts paredz sankcijas par aborta publisku popularizēšanu Polijā un ārvalstīs un par aborta tēmai veltītu materiālu izplatīšanu un rekomendēšanu. Likumprojektu parlamentā iesniedza konservatīvā aktīviste Kaja Godeka un viņas fonds "Dzīvība un ģimene".
Parlaments pirmajā lasījumā noraidīja likumprojektu. Par to balsoja tikai 99 deputāti. 300 no 460 deputātiem to noraidīja. Savukārt 27 deputāti no balsošanas atturējās.
"Šis nav īstais brīdis, lai risinātu jautājumus, kas rada nevajadzīgas emocijas un sociālo šķelšanos. Ārzemēs notiek karš, ir neskaitāmas problēmas starptautiskajā politikā un ekonomiskajā politikā pašu mājās, un tas ir tas, uz ko mēs šobrīd koncentrējamies," paziņoja valdošās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) preses pārstāvis.
Tomēr gandrīz puse no valdošās partijas deputātiem iebilda pret likumprojekta noraidīšanu, tai skaitā Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro un bijušais aizsardzības ministrs Antoni Macerevičs.
Opozīcija savukārt balsoja par likumprojekta noraidīšanu.
Godeka aizstāvēja likumprojektu, apgalvojot, ka Polijā pastāv labi izstrādāta sistēma aborta aizlieguma apiešanai un pret to ir jācīnās.
Savukārt vairāki valdošās partijas deputāti neoficiāli atzina, ka nevēlas jaunu protestu izcelšanos pirms vēlēšanām.
2020.gada rudenī pēc Polijas Konstitucionālā tribunāla lēmuma, ka aborti, kas veikti pat nopietna augļa defekta vai smagas slimības gadījumos, ir pretrunā ar valsts pamatlikumu, Polijā izcēlās plaši protesti. Vairāki mediji lēsa, ka tās bija lielākās demonstrācijas kopš komunisma sabrukum.
Kārtējā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 62% poļu uzskata, ka aborta likums būtu jāmaina, un 75% no viņiem vēlas izlemt šo jautājumu referendumā.