Zibertovičs, kurš ir arī socioloģijas profesors Nikolaja Kopernika Universitātē Toruņā, sacīja, ka šī Izraēlas reakcija izriet no "kauna sajūtas par ebreju pasivitāti holokausta laikā".
Zibertovičs intervijā laikrakstam Polska-The Times nosauca Izraēlas opozīciju šim likumprojektam par "pretpolisku" un sacīja, ka tā skaidri parāda to, ka ebreju valsts "cīnās, lai saglabātu monopolu par holokaustu".
"Daudzi ebreji kara laikā iesaistījās denuncēšanā, kolaborācijā. Es domāju, ka Izraēla vēl nav to izpētījusi,"teica Zibertovičs piektdien publicētajā intervijā.
Lai gan ebreji reizēm ir raksturoti kā pasīvi nacistu nākšanas pie varas un holokausta laikā, par pretējo liecina viņu pretošanās akti, sevišķi Varšavas geto sacelšanās 1943.gadā. Mazāka mēroga sacelšanās ir notikušas arī nāves nometnēs, tostarp Sobiborā un Treblinkā, kur ieslodzītie bez ieročiem stājās pretī bruņotiem vācu sargiem.
Zibertoviča izteikumi publicēti pēc atklātām antisemītima izpausmēm internetā un dažos valdības kontrolētos medijos, kas sekoja pēc Izraēlas amatpersonu iebildumiem pret šo Polijas likumprojektu.
Likumprojekts ir reakcija uz ārvalstu mediju praksi pēdējos gados dēvēt Aušvicu un citas koncentrācijas nometnes nacistiskās Vācijas okupētajā Polijā par "poļu nāves nometnēm". Tas paredz līdz trim gadiem ilgu cietumsodu par šādām frāzēm vai par Polijas apsūdzēšanu līdzdalībā nacistiskās Vācijas noziegumos.
Lai gan likumprojektā norādīts, ka tas nav attiecināms uz mākslas vai zinātniskiem darbiem, Izraēla un ASV uzskata, kas tas varētu ierobežot runas brīvību par holokaustu. Arī Ukraina paudusi bažas par šo likumprojektu, jo tajā paredzēti sodi arī par Otrā pasaules kara laikā pastrādāto ukraiņu nacionālistu noziegumu noliegšanu.
Polijas prezidents Andžejs Duda, otrdien parakstot likumprojektu, paziņoja, ka nosūtīs to Konstitucionālajam tribunālam, kas pārbaudīs šī dokumenta atbilstību konstitūcijai.
Prezidents sacīja, ka viņa pieņemtais lēmums ir Polijas interesēs, un tas pieņemts, lai aizsargātu Polijas "cieņu un vēsturisko patiesību". Duda norādīja, ka tai pat laikā likumprojekts ņem vērā to cilvēku jūtas, kuriem jautājums par holokaustu ir īpaši nozīmīgs.
Likumprojekts ir izraisījis bezprecedenta diplomātisko konfliktu ar Izraēlu.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Izraēla neizrādīs iecietību pret "patiesības sagrozīšanu un vēstures pārrakstīšanu vai holokausta noliegšanu".
Izraēla arī bažījas, ka likumprojekts var tikt pavērsts pret holokaustā izdzīvojušajiem, kuri savās liecībās piemin poļus, kuri nogalinājuši ebrejus vai izdevuši ebrejus vāciešiem.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis savukārt aizstāvēja likumprojektu, bet spriedzi attiecībās ar Izraēlu un ASV nodēvēja par "attiecību pagaidu pavājināšanos". Taču viņš pauda cerību, ka situācija uzlabosies, kad Polija būs paskaidrojusi savu nostāju.
Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs pirmdien pauda pārliecību, ka Netanjahu kritizē Polijas likumprojektu, jo ir to pārpratis.
"Es domāju, ka tā ir interpretācijas problēma," sacīja Čaputovičs, piebilstot, ka Polija ir gatava kopā ar Izraēlu nākt klajā ar deklarāciju, kurā būtu izskaidrots likumprojekts, vai arī nākotnē izdarīt labojumus šajā likumā.
Ministrs uzsvēra, ka Polija neignorē ASV, Izraēlas un citu valstu viedokli.
ASV Valsts departaments pagājušajā nedēļā brīdināja, ka šis likumprojekts var ietekmēt "Polijas stratēģiskās intereses un attiecības, tostarp ar ASV un Izraēlu."
Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien paziņoja, ka viņa neiesaistīsies un neiejauksies šī Polijas likumprojekta apspriešanā, jo "mēs kā vācieši esam atbildīgi par lietām, kad notika holokausta laikā".
Nacistu ierīkotajās un vadītajās nometnēs poļi bija otra lielākā upuru grupa pēc ebrejiem. Ir gan bijuši arī gadījumi, kad poļi uzrādījuši ebrejus nacistiem, ebrejus šantažējuši vai nogalinājuši.
zvirbulēns
pietiek
Abrosa