ASV prezidents Donalds Tramps jau ir apspriedis ar armijas amatpersonām šo priekšlikumu, kas ir satraucis NATO dalībvalstis Eiropā.
Starp apsvērtajiem variantiem ir apmēram 35 000 aktīvā dienesta karavīru lielā kontingenta atgriešanās ASV, vai šī militārā personāla pilnīga vai daļēja pārcelšana no Vācijas uz Poliju, ziņoja laikraksts.
Atsaucoties uz anonīmiem avotiem, laikraksts uzsvēra, ka šajā stadijā ir tikai notikusi iekšēja variantu izskatīšana.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretārs noliedza, ka būtu veikta šāda analīze.
Arī Pentagona preses sekretārs Ēriks Pahons noliedza, ka tiktu plānota jebkāda karaspēka izvešana no Vācijas.
"Pentagons regulāri izskata bruņoto spēku stāvokli un veic izmaksu un ieguvumu analīzes," teikts Pahona paziņojumā.
"Tas nav nekas jauns. Vācijā ir lielākā ASV spēku klātbūtne Eiropā – mēs esam dziļi piesaistīti kopīgajām vērtībām un stiprajām attiecībām starp mūsu valstīm. Mēs paliekam pilnīgi uzticīgi mūsu sabiedrotajai NATO un NATO aliansei."
ASV prezidents piedalīsies NATO samitā, kas 11. un 12.jūlijā notiks Briselē. Ir gaidāms, ka viņš tajā mudinās citas NATO valstis tērēt aizsardzībai vismaz 2% no sava IKP saskaņā ar mērķi, ko NATO dalībvalstis ir vienojušās sasniegt līdz 2024.gadam.
Vācija, kurai pēdējos mēnešos bijušas saspīlētas attiecības ar ASV, jau ir norādījusi, ka nespēs sasniegt šo mērķi. Savukārt Polija jau to ir sasniegusi.
Tramps uzstāj, ka ASV ir uzņēmušās pārāk lielu daļu no NATO finanšu sloga.
ASV karaspēks ir stacionēts Vācijā kopš Otrā pasaules kara. Tā klātbūtne šajā valstī kalpo par pamatu ASV operācijām Āfrikā un Tuvajos Austrumos.
Bijušais zemessargs