Ja nenotiks kaut kas neprognozējams Vācijas vēlētāju izvēlē, sagaidāms, ka svētdien, 23. februārī, notiekošajās parlamenta apakšpalātas – Bundestāga – vēlēšanās Eiropas lielākajā ekonomikā uzvaru gūs pašlaik opozīcijā esošā Vācijas Kristīgo demokrātu savienība (CDU) kopā ar partneri – Kristīgi sociālo savienību Bavārijā (CSU) – un par jaunās valdības vadītāju – kancleru – kļūs CDU līderis Frīdrihs Mercs.
Jaunās valdības koalīcijas sastāvs gan būs tieši atkarīgs no tā, cik partijām izdosies pārvarēt iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% balsu slieksni. Un ir iespējams, ka valdībā koalīcijas partnera lomā atgriezīsies arī pašlaik valdošie sociāldemokrāti (SPD).
Jauno valdību gaida ne tikai milzīgi izaicinājumi iekšpolitikā, kurā paredzama radikāla Vācijas līdzšinējās migrācijas politikas maiņa, un stagnējošajā ekonomikā, kurā grūtus laiku piedzīvo Vācijas līdzšinējais lepnums – autobūves industrija, bet arī starptautiskajā politikā. Par Eiropas motoru dēvētā Vācijas un Francijas līderība pēdējā laikā abu valstu daudzo iekšpolitisko sarežģījumu dēļ vairs īsti nedarbojas. Turklāt jaunu problēmu gūzmu Eiropai tagad radījis ASV prezidents Donalds Tramps, kurš ir radikāli mainījis ASV starptautiskās tirdzniecības politiku un attieksmi pret Krieviju.
Radikāļu panākumi
Kā atzīmē eksperti, šā gada vēlēšanas, kuras pēc valdības koalīcijas sabrukšanas domstarpību par ekonomisko politiku dēļ tiek organizētas agrāk, nekā bija paredzēts, ieies vēsturē kā brīdis, kad sākotnēji marginālā galēji labējā, Krievijai draudzīgā populistu un eiroskeptiķu partija Alternatīva Vācijai (AfD) ieņems vietu uz lielās politiskās skatuves, jo aptaujas rāda, ka tā varētu iegūt otro lielāko atbalstu, raksta The Guardian.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00