Ir bažas, ka daļa no viņiem varētu atgriezties Vācijā. Vienlaikus pieaug risks, ka aizvien biežāk valstī var notikt sadursmes starp naidīgiem radikālajiem grupējumiem.
Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) aplēses liecina, ka salāfistu skaits Vācijā pēdējos trīs gados ir gandrīz divkāršojies. 2011. gadā iekšējās izlūkošanas dienests bija apzinājis aptuveni 3800 salāfistu, šogad viņu skaits ir pieaudzis līdz vairāk nekā 6300.
"Tas ir ļoti straujš pieaugums, kas ir ļoti satraucoši," nedēļas nogalē intervijā radiostacijai Inforadio sacīja BfV vadītājs Hanss Georgs Māsens.
Parasti salāfisti vervējot 18-30 gadu vecus vīriešus, kuri visbiežāk nāk no imigrantu ģimenēm un kādu iemeslu dēļ nav spējuši iekļauties sabiedrībā. Māsens apgalvo, ka salāfistu grupas apjukušajiem jaunajiem cilvēkiem sniedzot piederības sajūtu un vērtīborientācijas, "radot iespaidu, ka viņi no neveiksminiekiem pārtaps par uzvarētājiem", raksta Deutsche Welle.
Berlīnietis Ajkans Demirels, kurš vada pašvaldības finansētu pilotprojektu jauniešu pasargāšanai no radikālā islāma, stāsta, ka daļa padsmitgadnieku jūtas sabiedrības nepieņemti, jo ir musulmaņi. "Tas rada auglīgu augsni radikālajiem islāmistiem, kuri uzrunā jauniešus un saka - jā, jūs izslēdz no sabiedrības, jo esat musulmaņi," Demirelu citē ziņu aģentūra Reuters.
BfV otrdien paziņoja, ka salāfisti Vācijā rekrutējot kaujiniekus IS. 450 Vācijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju esot devušies karot uz Sīriju un Irāku; vismaz pieci no viņiem tur ir gājuši bojā, veicot terora aktus kā spridzinātāji pašnāvnieki. Ap 150 atgriezušies Vācijā. Birojs apgalvo, ka par teroristisko organizāciju pasludinātā Kurdistānas strādnieku partija uzrunājot vietējos kurdus, aicinot viņus doties uz Sīriju un Irāku cīnīties pret IS.
Radikālā islāma sludinātāji, kuri bieži vien nav ieguvuši teoloģisku izglītību, pusaudžus uzrunā ārpus skolu teritorijām un sociālajos tīklos, kur viņi pavada lielu daļu brīvā laika. Islāmistu propaganda Vācijā un citviet Eiropā radījusi nepieciešamību pēc sociālajām programmām, kurās iesaistīt jauniešus, kas ir visvairāk pakļauti riskam nonākt radikāļu ietekmē, un deradikalizācijas programmām ģimenēm, kuras ekstrēmisma sērga jau ir skārusi.
Vairāk Ulda Ķezbera rakstu Radikālajam islāmam strauji panākumi Vācijā lasiet trešdienas, 29.oktobra, laikrakstā Diena!