Kamerons uzsvēris, ka Briselē divas dienas ilgušajās grūtajās sarunās panākti kompromisa risinājumi valsts dalības turpināšanai šajā savienībā, tāpēc viņš centīsies panākt, lai vairums referenduma dalībnieku nobalsotu par neizstāšanos no ES. Par Briselē runāto viņš jau sestdien vēstījis valdības locekļiem un pēc tam arī darīja zināmu, ka guvis valdības atbalstu panāktajam kompromisam sarunās ar citu ES valstu vadītājiem. Tad viņš arī apstiprinājis referenduma datumu.
Jau vēstīts, ka vienošanās paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.
Panākta arī vienošanās par bērnu pabalstu ierobežošanu gadījumos, ja viesstrādnieku atvases dzīvo citā valstī. Uz personām, kas pabalstus saņem jau šobrīd, ierobežojumus varēs attiecināt no 2020.gada, bet uz jaunajiem pabalstu pieprasītājiem šie ierobežojumi tiks attiecināti, līdzko spēkā stāsies attiecīgs Lielbritānijas likums.
Apvienotā Karaliste izcīnījusi arī tiesības īstenot ārkārtas pasākumus Londonas finanšu sektora aizsardzībai.
Tomēr Kameronam vēl jāpārliecina gan eiroskeptiķi paša partijas rindās, gan britu sabiedrība, ka panāktā vienošanās patiesi mainīs Lielbritānijas attiecības ar Briseli.
Eiroskeptiskās Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs jau paziņojis, ka Kamerona panāktā vienošanās "nav pat tā papīra vērta, uz kuras tā uzrakstīta".
"Šī vienošanās, kuru viņš panācis, nerisina fundamentālos jautājumus, kas rūp tautai," Londonā uzrunājot aptuveni 1500 cilvēku lielu izstāšanās atbalstītāju auditoriju, norādīja Farāžs.
Eiroskeptiķi uzsver, ka vienošanās joprojām liedz Lielbritānijai bloķēt nevēlamas ES tiesību normas vai ierobežot imigrāciju.