Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.
Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.
Šīs publikācijas (ar vairākiem turpinājumiem) tapšanā izmantotas ekskluzīvas intervijas ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, Baltkrievijas opozīcijas līderiem Svetlanu Tihanovsku un Pāvelu Latuško, kā arī baltkrievu analīzes centra Investigatebel un Nacionālās antikrīzes pārvaldes (NAP) ekonomikas grupas vadītājiem.
Baltkrievijas loma ģeopolitikā
"Baltkrievija ir kļuvusi par drošības draudu reģionam. ES nav atzinusi A. Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas vadītāju pēc viņa rīkotajām 2020. gada krāpnieciskajām vēlēšanām un masveida vardarbīgajām represijām pret savu tautu. Atbildot uz ES principiālo pozīciju un pakāpenisko sankciju ieviešanu pret viņa režīmu, A. Lukašenko ir izvērsis hibrīduzbrukumu pret ES," to, ka vairs absolūti nav runas vien par iekšējiem procesiem šajā valstī, akcentē Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, tālāk pievēršoties Baltkrievijas lomai ģeopolitiskajās konfigurācijās. "A. Lukašenko varas sagrābšanas centieni ir atkarīgi no Krievijas finansiālā un politiskā atbalsta. Līdz ar to pieaug Baltkrievijas politiskā un ekonomiskā atkarība no Krievijas, kas vēl vairāk tiek nostiprināta Apvienotās valsts integrācijas procesā. Apvienotās valsts ietvaros tiek padziļināta arī Baltkrievijas un Krievijas militārā sadarbība. Šobrīd Baltkrievija īsteno agresīvu retoriku un rīcību, pozicionējoties Krievijas–Ukrainas konflikta kontekstā, piemēram, kopā ar Krieviju rīkojot militārās mācības Ukrainas robežas tuvumā. Gadījumā, ja Baltkrievija iesaistīsies iespējamā Krievijas uzbrukumā Ukrainai, paredzams, ka visbargākās ES sankcijas skars arī Baltkrieviju," norāda Valsts prezidents.
Uz jautājumu par Eiropas visefektīvāko rīcību un pasākumiem, kas sekmētu Baltkrievijas pievienošanos demokrātisko valstu saimei, E. Levits atbild: "Panākt izmaiņas Baltkrievijā var tikai pati Baltkrievijas sabiedrība. Kopš 2020. gada augusta krāpnieciskajām vēlēšanām A. Lukašenko režīms tautu vardarbīgi apspiež, tās viedoklis tiek ignorēts. ES sniedz atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem, kā arī uztur dialogu ar opozīciju. Pakāpeniskā sankciju politika tiek īstenota, lai palielinātu spiedienu uz režīmu un signalizētu, ka ES nav pieņemamas represijas, cilvēktiesību pārkāpumi un pamatbrīvību ierobežošana. ES un NATO dalībvalstīm svarīgi atbalstīt Latvijas, Lietuvas un Polijas centienus sargāt ārējo robežu pret Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumiem, izmantojot migrantus."
"Sankcijas un ekonomiskais spiediens nepieciešami, lai apstādinātu represijas un atbrīvotu politieslodzītos," ierobežojumu lomu formulē Svetlana Tihanovska, Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte, kuru daudzi sauc par uzvarētāju 2020. gada vēlēšanās. "Tā ir vienīgā valoda, ko saprot A. Lukašenko. Šis ir viens no nedaudzajiem mehānismiem, kas demokrātiskajām valstīm pieejams, lai ietekmētu Baltkrievijas režīmu."
Sankciju vēsture. Sākums
Pret Baltkrieviju vērstajām Rietumu sankcijām ir gara un līkumaina vēsture. Tās, lai arī lēni, tomēr, jo sevišķi pēdējā gada laikā, pārliecinoši evolucionējušas, meklējot īsto ceļu, kas ļautu ātri traukties uz mērķi.
Pirmoreiz ES pret Baltkrieviju ieviesa ierobežojumus vēl 2006. gadā – pret 41 ierēdni, tajā skaitā arī pret A. Lukašenko, vainojot viņu demokrātisku vēlēšanu principu pārkāpšanā. Pēc diviem gadiem vīzu sankcijas pret A. Lukašenko un dažiem ierēdņiem tika atceltas; 2010. gada oktobrī četrus gadus iepriekš ieviesto ierobežojumu darbība tika pārtraukta. Klusuma brīdis nebija ilgs.
Par pamatu jaunu ES sankciju rosināšanai kalpoja notikumi Minskā šī paša gada 19. decembrī, kad opozīcija organizēja varas neatļautu akciju pēc prezidenta vēlēšanām, kurās nez kāpēc "mūžīgi uzvar" A. Lukašenko. Nemieru dalībnieki sarīkoja grautiņu un centās ielauzties valdības ēkā. Tika aizturēti simtiem akcijas dalībnieku, tostarp opozīcijas prezidenta amata kandidāti. 2011. gada janvārī ES 28 ārlietu institūciju vadītāji ieviesa sankcijas pret 158 Baltkrievijas varas pārstāvjiem, cita starpā aizliedzot viņiem iebraukt kopienas zemēs, kā arī iesaldējot viņu finanšu avuārus ES, ja tādi bija.
Brisele 2011. gada decembrī paplašināja pret Baltkrieviju vērstos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem iebraukšana kopienā tika liegta diviem simtiem ierēdņu. Pēc melnā saraksta tālākas pagarināšanas 2012. gada februārī Minska rekomendēja Polijas un ES vēstniekiem atstāt valsti. No Baltkrievijas tika atsaukti visi kopienas dalībvalstu akreditētie vēstnieki, un 25. martā vēlreiz paplašināti ierobežojumiem pakļauto saraksti.
Šis izrādījās būtisks pagrieziena punkts sankciju vēsturē, jo melnajā sarakstā līdztekus tradicionālajiem nomenklatūras pārstāvjiem tika iekļautas uzreiz 29 organizācijas un kompānijas, kas, pēc ES viedokļa, saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijas Republikā. Paralēli ažiotāžu raisīja izdevumā EUobserver publicētie četru oligarhu vārdi; galvenā intriga – vai viņiem izdosies izvairīties no sankcijām. Baltkrievu lielais bizness jutās satraukts, tā lobisti demonstrēja iespaidīgu spēku.
Jau pēc nepilna mēneša, 23. aprīlī, ES ārlietu institūciju vadītāji izmainīja pret Baltkrieviju vērstos ierobežojumus, apstiprinot tiesību aktus par standarta izslēgšanu no ES sankciju režīma – tā tika attiecināta uz baltkrievu juridisko personu, diplomātisko misiju un pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās aktīvu iesaldēšanu. Cita starpā lobisti turpināja atskaitīties par gūtajiem panākumiem.
2015. gada oktobrī, kad Minska bija atbrīvojusi virkni ieslodzīto, Brisele nolēma ievērojami vājināt ierobežojumus, pagarinot sankciju režīmu uz četriem mēnešiem un vienlaikus apstādinot to darbību pret visiem melnā saraksta figurantiem, izņemot četrus cilvēkus, kurus uzskatīja par personiski atbildīgiem cilvēku pazušanā.
Savukārt no ASV puses 2006. gadā tika ieviestas sankcijas, kas paredzēja desmit Baltkrievijas valdības vadītāju, tostarp arī A. Lukašenko, īpašumu un aktīvu bloķēšanu. Kopš šī brīža ierobežojumi aiz Atlantijas okeāna ik gadu tika pārskatīti. Amerikāņi nevairījās pakļaut sankcijām ekonomiskās vienības: piemēram, 2007. gadā melnajā sarakstā parādījās koncerns Belnjeftehim, 2010. gadā – divas Baltkrievijā operācijas īstenojošas irāņu izcelsmes bankas.
2015. gadā ASV daļēji noņēma ierobežojumus "par demokrātijas procesa graušanu" no sankcijām agrāk pakļautajiem uzņēmumiem Belnjeftehim, Belshina, Grodno Azot, Grodno Himvolokno, Lakokraska, Naftan, Polock-Steklovolokno. Uz pieciem gadiem sankciju frontē iestājās pamiers, līdz to pārtrauca 2020. gada 9. augustā aizvadīto Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu atbalsis: informācijas telpu pārplūdināja viennozīmīgas liecības par vēlēšanu rezultātu viltošanu, dažādu mērījumu un socioloģisko aptauju rezultāti bija krasā kontrastā ar varas izziņotajiem, daudzas nedēļas dažādu pilsētu ielās izgāja desmitiem tūkstošu baltkrievu, opozīcija ziņoja par aptuveni desmit protestējošo bojāejas gadījumiem.
Kļuva acīmredzams, ka kopš 2006. gada pret Lukašenko un Baltkrieviju vērstās sankcijas nav sasniegušas mērķi un pienācis laiks domāt par modus operandi mainīšanu. 2020. gada 19. augustā ES dalībvalstu līderi atsacījās atzīt republikā notikušo prezidenta vēlēšanu iznākumu un paziņoja par nodomiem ieviest ierobežojumus pret ievērojamu skaitu valsts amatpersonu.
2020. gada septembrī Kanādas un Lielbritānijas ieviestās sankcijas pret Minsku bija atbilde uz vēlēšanu rezultātu viltošanu un mierīgu demonstrantu permanentu izdzenāšanu. Londona melnajā sarakstā iekļāva astoņus cilvēkus, ieskaitot A. Lukašenko un viņa dēlu Viktoru Lukašenko, Otava – 11 cilvēkus. 2020. gada oktobrī ES noteica ierobežojumus attiecībā pret 40 personām, kas atbildīgas par aizvadīto prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un mierīgu protestētāju un žurnālistu iebaidīšanu. A. Lukašenko melnajā sarakstā neiekļuva, jo Brisele tobrīd bija ieinteresēta turpināt dialogu ar Minsku. Šīs ES sankcijas guva nosaukumu «pirmā pakete». Otrā parādījās 2020. gada novembrī: melnais saraksts tika papildināts ar vēl 15 vārdiem, tagad tajā bija ieraugāms arī A. Lukašenko un V. Lukašenko vārds. ES trešā pakete sekoja 2020. gada decembrī: ierobežojumi piemēroti vēl 29 augsti stāvošām amatpersonām, būtiski skarot valdību un valsts plašsaziņas līdzekļus; melnajā sarakstā iekļautas arī septiņas juridiskās vienības, ieskaitot kompānijas.
Arī 2021. gada sākumā nežēlīgās represijas Baltkrievijā turpinājās, tomēr jaunas sankcijas ES ieviest nesteidzās, lai arī kļuva pilnīgi skaidrs, ka A. Lukašenko diez vai centīsies īstenot to, ko darījis daudzreiz – tirgosies ar politieslodzītajiem kā ķīlniekiem, apsolot kādu izlaist no cietuma apmaiņā pret sankciju atcelšanu. Beigu galā – vienu un to pašu notirgot nav iespējams bezgalīgi. Šādas pieejas neefektivitāti, vadoties no personīgās pieredzes, komentē Nacionālās antikrīzes pārvaldes (NAP) vadītājs Pāvels Latuško (Baltkrievijā pret viņa meitu Janu janvāra beigās ierosināts kriminālprocess, dažas dienas vēlāk aizturēts viņa brālēns Anatolijs – red.): "Atskatoties uz savu biogrāfiju, atceros: kad biju vēstnieks Parīzē, Madridē, es sēdēju pretējā galda pusē. Tad faktiski notika tirgošanās ar A. Lukašenko režīmu. Tā bija stīvēšanās par dažu politieslodzīto atbrīvošanu, un pretī – pret baltkrievu režīmu ieviesto sankciju atcelšana. Nedrīkst pieļaut tirgošanos. Baltkrievijā nav daži politieslodzītie, šobrīd ir jau tūkstotis, kas par tādiem atzīti oficiāli, taču reāli viņu ir tūkstošiem. Rosinātas 5000 politiski motivētu krimināllietu, 45 tūkstoši aizturēti un arestēti. Simtiem tūkstošu jau aizbraukuši pāri robežai. Šīs ir pašas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā."
Ekonomiskais mini embargo
Pēc Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās bijušais opozīcijas medija Nexta galvenais redaktors Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšanas Minskā 2021. gada jūnija beigās ES izstrādāja ceturto sankciju paketi. Tā liecina par svarīgu pagriezienu vektoru izvēlē, skaidri liekot saprast, ka kopiena gatava uzņemties arī zaudējumus. ES aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumu piemēroja vēl 78 cilvēkiem – militāro un spēka struktūru pārstāvjiem, tiesnešiem, augstskolu rektoriem, parlamenta deputātiem, arī ar Lukašenko saistītiem nozīmīgiem biznesmeņiem. Pats par sevi – Belavia un citiem baltkrievu aviopārvadātājiem tika liegta iespēja šķērsot kopienas gaisa telpu.
Tomēr ceturtā pakete vairs nenozīmēja ierastās signālveida sankcijas vien. Šoreiz, īpaši nemeklējot pārliecinošu saikni ar cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām, bet gan lielā mērā fokusējoties uz varai pietuvinātiem biznesiem un finanšu avotiem, ES ierobežojumiem pakļāva astoņas ekonomiskās vienības. To starpā Baltkrievijas ekonomikai nozīmīgās MAZ, BelAZ, Novaja njeftjanaja kompanija; Baltkrievijas aviosabiedrību lidmašīnām tiek liegts šķērsot ES gaisa telpu. Būtiski, ka Brisele piemērojusi mērķētas sektorālās sankcijas, kas attiecinātas uz naftas un naftas ķīmijas produktiem, kāliju, kas galvenokārt tiek izmantots kā mēslojums, piekļuvi ES kapitāla tirgum.
Negaidīts pavērsiens izrādījās arī tas, ka ierobežojumiem tika pakļauts nozīmīgs ārzemju biznesmenis – Mihails Gucerijevs no Krievijas. Viņš sevi bija apliecinājis kā patiesībā Lukašenko rīcībā esošas rezidences īpašnieks, tādējādi žurnālistu veiktā pētījuma gaitā veidojot "aizsegu" Baltkrievijas vadītājam. ES vainoja M. Gucerijevu arī apstāklī, ka viņš ar saviem reisiem nogādājis uz Minsku un tur savā viesnīcā izvietojis krievu žurnālistus, kuri faktiski pildīja streiklaužu lomu. Kā zināms, 2020. gada augustā baltkrievu žurnālisti, atbalstot opozīciju, masveidā pameta darbu valsts plašsaziņas līdzekļos. Sankciju iespaidā M. Gucerijevs ātri vien atstāja kompānijas Russnjeft direktoru padomes vadītāja amatu.
Paralēli ierobežojumus pret Baltkrievijas ierēdņiem, spēka struktūru pārstāvjiem un organizācijām paplašināja ASV, Lielbritānija un Kanāda. Vēl 2021. gada aprīlī Savienotās Valstis atjaunoja pirms sešiem gadiem atceltos ierobežojumus pret Baltkrieviju; sankcijas tagad tika vērstas pret deviņiem naftas un ķīmijas jomas uzņēmumiem. 9. augustā, gadu pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, amerikāņu ierobežojumi tika ieviesti pret 23 fiziskajām personām un 21 organizāciju. Melnajā sarakstā iekļuva Baltkrievijas Nacionālā olimpiskā komiteja, Izmeklēšanas komiteja, Belarusjkalij, Belnjeftegaz. Līdztekus tam ASV Finanšu ministrija aizliedza saviem pilsoņiem operācijas ar jaunajām Baltkrievijas parādzīmēm ar termiņu, kas pārsniedz 90 dienas. ASV paziņoja, ka A. Lukašenko režīma darbībā tās saredz nacionālās drošības apdraudējumu.
Tāpat augustā arī Lielbritānija un Kanāda ieviesa sektorālās sankcijas, kas analoģiskas ES pieņemtajām. Vairāki komentētāji jaunos Rietumu ierobežojumus raksturoja kā ekonomisko mini embargo; sankcijas netika attiecinātas uz eksistējošajiem līgumiem, bet bija nofokusētas pret jaunu kontraktu slēgšanu. Šajā konfrontācijā, no vienas puses, A. Lukašenko paaugstināja likmes, apturot darbību Austrumu partnerībā un organizējot migrantu plūsmas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežas virzienā, no otras, Brisele nepalaida garām savu gājienu, arī paceļot likmes. ES šajā brīdī neizskatījās vāja un sadrumstalota.
2021. gada 2. decembrī ES unisonā ar ASV, Lielbritāniju un Kanādu iedarbināja piekto sankciju paketi, pirmkārt reaģējot uz mākslīgi radīto migrantu krīzi. Līdztekus to sekmējušajām tūrisma aģentūrām Centrkurort un Oskar Tur, kā arī viesnīcām Minsk un Planeta, melnajā sarakstā iekļuva arī ārzemju ekonomiskā vienība – Sīrijas aviokompānija Cham Wings – un organizācija – turku pasu un vīzu centrs VIP Grub. Šie soļi liek domāt, ka ES nākotnē varētu iedarbināt otrreizējas sankcijas. Līdztekus notika vēršanās pret Belavia līzingu, kas veido apmēram pusi no šī aviopārvadātāja gaisa parka; spriežot pēc visa, šī Baltkrievijas kompānija bija sagatavojusies šāda veida sankcijām. Lai arī progress ir liels, saglabājas jautājumi par kopējo sankciju efektivitāti un galvenajiem sasniedzamajiem mērķiem.
Sankciju rezultāti
"Sankcijas un ekonomiskais spiediens ir nepieciešami," komentē baltkrievu opozīcijas līdere S. Tihanovska. "Pagaidām ieviestās sankcijas nav pietiekamas, lai mainītu režīma uzvedības modeli. Spiediens uz šo brīdi nav devis rezultātus ne tādēļ, ka "sankcijas principā nestrādā". Patiesībā varai ir bail no sankcijām. Mēs to redzam, kad režīms piespiež valsts uzņēmumu darbiniekus parakstīt petīcijas pret ierobežojumiem, kad organizē piketus pie ārvalstu vēstniecībām, kad izsūta atsevišķus – Polijas, Lietuvas, Latvijas, ES delegācijas, Francijas, ASV – vēstniekus, kad slēpj statistikas datus par sankcijām pakļautām nozarēm. Tās strādā, tomēr sankciju mehānismi pagaidām tiek ieviesti un realizēti ļoti lēni. Tas ļauj gan režīmam, gan oligarhiem pielāgoties sankcijām."
P. Latuško uzreiz uzskaita mērķus, kādi būtu jāsasniedz pret Baltkrieviju vērstajiem ierobežojumiem, ko noteica Rietumi pēc 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas: "Pirmkārt, visu politieslodzīto atbrīvošana, otrkārt, visu spīdzināšanās, slepkavībās un masu represijās vainojamo saukšana pie atbildības, treškārt, jaunu demokrātisku vēlēšanu organizēšana. Šie mērķi nav sasniegti."
Baltkrievijā pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām cilvēktiesību aizstāvji fiksējuši simtiem spīdzināšanas gadījumu, arī pašnāvību izdarīšanas mēģinājumus tiesās un ieslodzījuma vietās, divu arodbiedrību līderi un vairāk nekā 500 žurnālisti arestēti, piedalīšanās vairāk nekā divās demonstrācijās draud ar trīs gadu cietumsodu – situācija neliecina par demokrātiskiem procesiem Baltkrievijā, tieši otrādi. "Diez vai šobrīd varam sacīt, ka sankcijas ir efektīvas, vienlaikus ierobežojumu lomu nedrīkst novērtēt par zemu," turpina P. Latuško. "Tām piecām paketēm, ko izstrādājusi ES, kā arī ASV un Lielbritānijas ieviestajiem ierobežojumiem ir būtiska nozīme, un tie atstāj iespaidu uz Baltkrievijas diktatorisko režīmu. Tomēr to, ka patiesi reālu efektu sniegušas visas piecas ES sankciju paketes, es neapgalvotu."
Turpinājums seko