"Turcijai, kas ir dižena valsts, būtu godājami pārskatīt savu vēsturi, kā to citas pasaules valstis jau ir darījušas - Vācija, Francija," preses konferencē, kur viņam līdzās bija Armēnijas kolēģis Seržs Sargsjans, sacīja Sarkozī.
"Armēņu genocīds ir vēsturiska realitāte, ko Francija atzīst. Kolektīva noliegšana ir pat sliktāka nekā individuāla noliegšana," norādīja prezidents. "Mēs vienmēr esam stiprāki, kad raugāmies vēsturei sejā, un noliegšana ir nepieņemama."
Vaicāts, vai Francijā varētu pieņemt likumu, paredzot sodu ikvienam, kurš noliedz, ka masu slepkavošana bija genocīds, Sarkozī sacīja: "Ja Turcija pārskata savu vēsturi, paraugās tai sejā ar tās ēnām un gaišajām vietām, būtu pietiekami ar genocīda atzīšanu. Bet, ja Turcija to nedara, tad, bez šaubām, būs jāiet tālāk."
1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties sodīti ar nāvi. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīda slepkavībās un deportācijās armēņu kopiena tika pilnīgi iznīcināta. Pēc armēņu vēsturnieku sniegtajiem datiem, 1915.-1917.gadā tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Daudzas pasaules valstis, arī ASV, Kanāda, Francija, Itālija, Zviedrija un Krievija, ir pieņēmušas likumus, kas armēņu slepkavošanu Osmaņu impērijas pastāvēšanas pēdējos gados dēvē par genocīdu.
Turcija kategoriski noraida šo notikumu pielīdzināšanu genocīdam un apgalvo, ka bojāgājušo armēņu skaits sasniedzis tikai 300 000 cilvēku un ka pilsoņkarā, kas izcēlies, Krievijas atbalstītajiem pareizticīgajiem armēņiem saceļoties pret Osmaņu impēriju, turku upuru skaits bijis vismaz tikpat liels.