To varēja īpaši izjust pērn, kad ilgstoša sausuma dēļ Reinā dramatiski samazinājās ūdens līmenis, padarot ūdensceļu neizbraucamu lielākiem kravas kuģiem. Daudzi uzņēmumi nevarēja saņemt izejvielas un laikus piegādāt saražoto pasūtītājiem. Ir nopietnas bažas, ka līdzīga situācija varētu atkārtoties tuvākajās nedēļās, bet klimata pārmaiņu dēļ jau drīzā nākotnē tā var kļūt par hronisku problēmu.
Nozīmīgākais ūdensceļš
Nokrišņu trūkuma dēļ jūlija otrajā pusē vienā no Reinas šaurākajām vietām pie Kaubas pilsētas Reinzemē–Pfalcā ūdens līmenis bija nokritis līdz 150 centimetriem, kas bija aptuveni puse no ūdens līmeņa mēnesi agrāk. Šī iemesla dēļ ierobežoja lielizmēra baržu satiksmi šajā vietā, bet kravas kuģu kustību var nākties pārtraukt pilnībā, ja ūdens līmenis nokritīs zem kritiskās – 50 centimetru – atzīmes, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg.
Reina ir Eiropā nozīmīgākais ūdensceļš, kas stiepjas 1230 kilometru garumā un savieno Šveices, Vācijas un Nīderlandes rūpnieciskos reģionus ar Eiropas lielāko ostu Roterdamā. Pagājušajā gadā pirmo reizi kopš neatminamiem laikiem Reinā ierobežoja kuģu satiksmi, jo upē bija ļoti zems ūdens līmenis.
Toreiz no sausuma cieta arī citas Centrāleiropas lielākās upes, piemēram, Donava, Elba un Šprē, bet ne pa vienu no tām nekuģo tik daudz kuģu un netiek pārvadāts tik daudz kravu kā pa Reinu. Aptuveni 10% jeb 220 miljoni tonnu kravu Vācijā tiek transportētas ar kuģiem, bet 80% no tām tiek aizgādātas pa Reinu, atsaucoties uz Vācijas valdības sniegtajiem datiem, raksta izdevums The Los Angeles Times.
Pērn daudzās degvielas uzpildes stacijās aptrūkās degviela, arī reģiona lidostas nevarēja apgādāt ar nepieciešamo daudzumu aviācijas degvielas, ar akmeņoglēm darbināmās elektrostacijas samazināja ražošanas jaudas, bet atsevišķi Vācijas rūpniecības flagmaņi, piemēram, tērauda ražotājs Thyssenkrupp un pasaulē lielākais ķīmisko produktu ražotājs BASF, cieta lielus finansiālus zaudējumus, jo izejvielu trūkuma dēļ aizkavējās produkcijas izlaide un pieauga izmaksas par alternatīvu transportēšanas ceļu izmantošanu.
Izdzīvošanas jautājums
Reinas izžūšanas iemesls bija ilgstošais sausums, kas aizvadītajā vasarā skāra Centrāleiropu, taču problēmas sakne ir dziļāka. Upes galvenais ūdens nodrošinātājs ir Alpu kalnu ledāji, bet klimata pārmaiņu dēļ ledus segas platība Alpos ir krietni sarukusi – vasarās izkūst daudz vairāk, nekā ziemās tiek uzkrāts. Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē prognozē, ka puse no Alpu ledājiem varētu izzust tuvāko trīsdesmit gadu laikā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 29. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!