"Vairāk nekā 860 personas ir uzturējušās šajās valstīs, 471 no tām joprojām ir tur, un 110 ir nogalināti," Valss pavēstīja Senātā, kurš patlaban izskata deputātu apstiprināto izlūkošanas likumu. Deviņi no nogalinātajiem gājuši bojā spridzinātāju pašnāvnieku uzbrukumos.
Francija un Beļģija konstatējusi vislielāko pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, kuri devušies karot "Islāma valsts" kaujinieku rindās.
Tas rada bažas, ka radikālie pilsoņi varētu atgriezties, lai veiktu uzbrukumus mājās.
Jaunais izlūkošanas likums paredz varasiestādēm lielas iespējas izsekot savus pilsoņus, un tas ticis apspriests jau ilgāku laiku. Uz priekšu tas pavirzījās pēc janvāra asiņainajiem notikumiem Parīzē, kuros gāja bojā 17 cilvēki.
Patlaban likums tiek izskatīts Senāta augšpalātā, kurā dominē labējie opozicionāri.
Valss likumam, kas kritizēts par pārlieku iejaukšanos privātumā, izteicis atbalstu, norādot, ka datu vākšana skars cilvēkus, kuri patiešām apdraud drošību.