Noteikumi par deficīta izdevumu novēršanu tika iekļauti Vācijas konstitūcijā 2009.gadā, kad vēl bija jūtamas globālās finanšu krīzes sekas un jau sākās eirozonas krīze.
"Neviens tos vairs neuzrakstītu tādus, kādi tie ir tagad, ar visām zināšanām, kas mums šodien ir pieejamas," konferencē par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām vadošos amatos apgalvoja Šolcs, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD).
Tā dēvētās "parāda bremzes" ierobežo strukturālo budžeta deficītu zem 0,35% no Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan daži izņēmumi pieļauj lielākus izdevumus ārkārtējās situācijās vai recesijas laikā. Stingro noteikumu atbalstītāji tos uzskata par fiskālās atbildības paradigmu, savukārt kritiķi apgalvo, ka tie ir pārāk ierobežojoši un kavē investīcijas.
Vācijas parāda līmenis ir ievērojami zemāks nekā daudzām citām Rietumvalstīm, piemēram, Francijai, Itālijai, Lielbritānijai vai ASV.
Šolcs pauda pārliecību, ka tuvākajos mēnešos izdosies veikt nelielas korekcijas šajos noteikumos, kuru pieņemšanai abās parlamenta palātās nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.
Liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kas ir Šolca koalīcijas partneris, nevēlas mainīt "parāda bremzes", un arī opozīcijā esošie kristīgie demokrāti (CDU) nevēlas izmaiņas.