Likumprojekts, ko atbalsta Spānijas kreisā spārna koalīcijas valdība un vairākas citas partijas, parlamentā tika apstiprināts ar 198 balsīm pret 138.
Konservatīvā Tautas partija un galēji labējā partija Vox balsoja pret.
Gaidāms, ka likumprojekts tiks apstiprināts arī balsojumā Senātā.
Saskaņā ar apakšpalātas apstiprināto likumprojekta tekstu likums stāsies spēkā trīs mēnešus pēc publicēšanas oficiālajā valdības vēstnesī.
Spānija seko Portugāles pēdās, kuras parlaments februārī apstiprināja līdzīgus likumprojektus, kas atļaus eitanāziju un asistētās pašnāvības. Bet šie likumprojekti vēl nav ieguvuši likumu spēku un var saskarties ar Portugāles prezidenta pretestību.
Eitanāzija, kad ārsts ievada pacientam letālu medikamentu devu, ir atļauta Beļģijā, Kanādā, Kolumbijā, Luksemburgā, Nīderlandē un Šveicē.
Asistētās pašnāvības, kad pacienti paši sev ievada letālos medikamentus ārsta uzraudzībā, ir atļautas vairākos ASV štatos.
Spānijas parlamenta apstiprinātais likumprojekts ļaus veselības aprūpes nozares profesionāļiem - gan valsts, gan privātajā sektorā strādājošajiem - palīdzēt pacientiem, kas izteikuši vēlmi mirt, nevis turpināt ciest no "nopietnas un neārstējamas slimības" vai hroniskas, degradējošas slimības, ko pacients uzskata par neizturamu.
Saskaņā ar likumprojektu pacientam būs četros atsevišķos gadījumos jāizsaka vēlme mirt. Process ceļā uz asistēto pašnāvību vai eitanāziju varēs ilgt vairāk nekā mēnesi.
Pirmie divi lūgumi pacientam būs jāizsaka rakstiski un jāiesniedz ar divu nedēļu starplaiku. Pēc tam pacientam trešo reizi jāapstiprina savs lūgums pēc konsultēšanās ar ārstu un ceturto reizi īsi pirms letālo zāļu ievadīšanas.
Procesu uzraudzīs mediķu komanda, kas ietvers arī ekspertu no ārpuses. Pacientu lūgumi būs jāapstiprina reģionālajai valdei, kas uzraudzīs šādas lietas.
Pacientam būs jābūt pieaugušam Spānijas pilsonim vai iedzīvotājam, kas spējīgs pats pieņemt racionālus lēmumus.
Likumprojekts paredz mediķiem tiesības atteikties piedalīties šajā procesā savas ticības dēļ.