Premjerministra Pedro Sančesa vadītā sociālistu valdība par vienu no savām prioritātēm pasludinājusi to pilsoņkara upuru piemiņas atjaunošanu, kas cīnījās republikāņu pusē, kā arī tam sekojošās Franko diktatūras upuru piemiņas atjaunošanu. Par šīs kampaņas stūrakmeni kļuvusi valdības iecere aizvākt Franko mirstīgās atliekas no Kritušo ielejas memoriālajā ansamblī esošā mauzoleja.
Memoriālais komplekss, kurā pēc viņa nāves 1975.gadā tika apbedīts arī pats Franko, pēc diktatora pavēles tika izbūvēts laikā no 1940. līdz 1958.gadam, un toreizējā valdība deva rīkojumu apglabāt tajā ne tikai nacionālistu spēku kritušos, bet arī viņu pretinieku mirstīgās atliekas, pasniedzot to kā nacionālā izlīguma simbolu.
Eksperti lēš, ka kopumā Kritušo ielejā apglabāti 33 847 abu pušu cīnītāji, tostarp arī republikāņu noslepkavotais Falangas dibinātājs Hosē Antonio Primo de Rivera.
Taču apbedīto vārdi atrodami tikai uz diviem kapiem, kuros attiecīgi atdusas Franko un de Rivera.
Spānijas sabiedrībā par pilsoņkara cēloņiem un nozīmi joprojām valda dziļa nevienprātība. Konflikts valsti burtiski sašķēla divās daļās, abām karojošajām pusēm izrādot neiedomājamu brutalitāti, un tā sekas izjūtamas arī pēc astoņām desmitgadēm.
Bez otrdien noraidītās prasības iesniegtas vēl trīs apelācijas pret valdības ieceri, taču, kā norādījis tiesas pārstāvis, "jau iepriekš paredzams", ka tiesneši arī šajos gadījumos pieņems tādu pašu lēmumu.
Pagaidām nav skaidrs, kad atlikušās trīs prasības tiks skatītas.
"Mēs turpināsim savu tiesisko cīņu par Franko atstāšanu [mauzolejā] līdz galam," pēc otrdienas sprieduma pasludināšanas paziņojis Čičaro Ortega, kurš pārstāv Fransisko Franko fondu, kas iesniedzis vienu no apelācijas prasībām.
Valdība vēlas Franko mirstīgās atliekas pārapbedīt blakus viņa dzīvesbiedrei ģimenes kapenēs Mingorubio kapsētā, kas atrodas aptuveni 20 kilometrus uz ziemeļiem no Madrides. Tur apbedīti arī daudzi citi politiķi.
Taču bijušā diktatora tuvinieki gadījumā, ja pārapbedīšanu neizdosies novērst, vēlas, lai Franko mirstīgās atliekas tiktu guldītas Almudenas katedrālē Madridē, kur apglabāta viņa meita.
Valdība šo ieceri noraidījusi, bažījoties, ka katedrāle varētu pārtapt par Franko atbalstītāju svētceļojumu vietu. Tai izdevies pārliecināt arī Vatikānu, ka iecere noraidāma.