Institūts Infratest dimap ceturtdien publiskoja reitingus, kuros bijušais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents uzrādījis labus rezultātus.
Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bundestāga frakcijas vadītājs Folkers Kauders gan Šulca popularitāti skaidroja ar to, kas notiek, "kad kāds jaunais uzkāpj uz skatuves".
Trešdien veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka gan Merkeli, gan arī Šulcu par vēlamāko kanclera amata kandidātu atzinis 41% respondentu. Kanclers gan netiek ievēlēts tiešās vēlēšanās, un to izraudzīs parlaments pēc rudenī gaidāmajām vēlēšanām.
Lai arī Šulcs šobrīd nav parlamenta deputāts un viņš vēl nav izklāstījis savu iekšpolitisko redzējumu, respondenti viņu atzinīgi novērtējuši pēc vairākiem kritērijiem.
65% aptaujas dalībnieku atzina, ka Šulcam var uzticēties, bet 64% to teica par Merkeli. Savas simpātijas Šulcam pauda 69%, bet Merkelei - 63% aptaujāto.
Merkeli par kompetentu atzinuši 78% vāciešu, bet Šulcu - 68%. Merkeles līderības spējas par labām atzina 79% aptaujāto, bet par bijušo EP prezidentu to teica 68%.
Līdzšinējais SPD līderis un Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels otrdien negaidīti atteicās kandidēt uz kanclera amatu. Viņš aicināja savā vietā par SPD priekšsēdētāju un par partijas kandidātu uz kanclera amatu izvirzīt Šulcu.
Gabriels līdz šim aptaujās regulāri atpalika no Merkeles.
Sabiedriskās domas izpētes institūta Insa aptaujā, kas veikta pēc laikraksta Bild pasūtījuma, 58% aptaujāto pauduši viedokli, ka Šulcs būtu labāks SPD kanclera amata kandidāts nekā Gabriels, kurš nolēmis kļūt par nākamo Vācijas ārlietu ministru.
Ja kancleru varētu ievēlēt tiešās vēlēšanās, 40,5% būtu gatavi balsot par Merkeli, bet 25,5% - par Šulcu.
Sabiedriskās domas izpētes firmas Forsa vadītājs Manfrēds Gilners laikrakstam Northwest-Zeitung skaidroja, ka Šulcam Vācijā nav skaidra politiska profila.
"Viņš kļuva pazīstams kā Eiropas Parlamenta prezidents. Jūs nevarat uzvarēt federālās vēlēšanas ar Eiropu," uzsvēra Gilners.
Opozīcijā esošo Brīvo demokrātu partijas (FDP) līderis Kristiāns Lindners atzina Bild, ka Šulca iekšpolitiskā darba kārtība ir "melnā kaste".
Šulca politiskā karjera lielākoties ir veidojusies EP, kur viņš atradās kopš 1994.gada.
Tikmēr līdzšinējais Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurš pārstāv SPD, ceturtdien gatavojas doties uz Parīzi, kur kopā ar savu Francijas kolēģi Žanu Marku Ero spriedīs par Eiropas nākotni.
Gaidāms, ka Merkeles vadītā "lielā koalīcija" Šteinmeieru 12.februārī ievēlēs par Vācijas prezidentu, kas gan ir ceremoniāls amats.
Plānots, ka piektdien pašreizējais prezidents Joahims Gauks pieņems Šteinmeiera atkāpšanos no amata un viņa vietā oficiāli iecels Gabrielu.