Lai neapdraudētu valsts attiecības ar ES, tā vietā likumdevēji vienojās par "maigo" risinājumu, kas paredz, ka, pieņemot darbā, priekšroka jādod bez darba esošiem šveiciešiem, nevis ES pilsoņiem.
Parlamenta augšpalātā - Valstu padomē - jaunais likums tika apstiprināts ar 24 pret piecām balsīm, 13 padomes locekļiem atturoties, vēsta aģentūra ATS.
Savukārt apakšnamā - Nacionālajā padomē - likumu atbalstīja 98 deputāti, pret balsoja 67, bet 33 atturējās.
Jauno likumu asi nosodījusi labējā Šveices Tautas partija (SVP), kas organizēja 2014.gada referendumu un stingri iestājās par kvotu ieviešanu.
"Maigais" risinājums ir kapitulācija ES spiediena priekšā un pārkāpj Šveices konstitūciju, paziņoja SVP Nacionālās padomes frakcijas vadītājs Adriāns Amštucs.
Partija tagad varētu mēģināt ierosināt vēl vienu referendumu par divpusējā līguma laušanu ar ES par cilvēku brīvo pārvietošanos, kas bija par cēloni trīs gadus ilgušajām debatēm, kā pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.
Ja 2014.gada iniciatīva tiktu pildīta atbilstoši tās burtam, tas būtu pretrunā ar brīvās pārvietošanās līgumu, ko kategoriski atteicās pieņemt ES. Tas Šveicei radītu risku, ka Brisele lauztu arī citus divpusējos līgumus, kuri regulē valsts attiecības ar bloku, kas cita starpā varētu ietekmēt arī tirdzniecību, zinātni un ārvalstīs studējošos šveiciešu studentus.
Taču ideja par konstitucionāli saistoša referenduma lēmuma nepildīšanu jau sākotnēji izsauca preses un daudzu pilsoņu sašutumu.
Pagaidām nav arī skaidrs, kā uz šo politisko kompromisu reaģēs ES.
Ja Brisele atzīs, ka "maigais" risinājums nav pretrunā ar cilvēku brīvās pārvietošanās principu, arī pārējie Šveices un ES divpusējie līgumi turpmāk varēs darboties bez traucējumiem.
Taču iespējams, ka Šveices darba tirgus noteikumu maiņu daži Briselē var uztvert kā ES pilsoņu diskrimināciju.
Vienlaikus situācijai Šveicē uzmanīgi seko Londona, kuras gaidāmajās sarunās ar ES par izstāšanos no bloka liela loma būs imigrācijas jautājumiem.