Tomēr kardināli domā, ka nepaies ilgs laiks, līdz no skursteņa, kas uzstādīts uz Svētā Pētera bazilikas jumta, pacelsies balti dūmi, signalizējot, ka pasaules 1,2 miljardu lielā katoļu saime ieguvusi jaunu virsganu - Romas katoļu baznīcas 266. pāvestu.
Slēpti no ārpasaules
Vatikānā ieradušies 115 no 117 balsstiesīgajiem kardināliem, proti, tiem, kuri ir vecumā līdz 80 gadiem. Viens no kardināliem neieradās veselības problēmu dēļ, taču otrs izvēlējās nepiedalīties, jo viņa reputāciju aptraipījusi iesaiste seksa skandālā.
Otrdienas pēcpusdienā balsstiesīgie kardināli sanāks uz konklāvu, kas savu apzīmējumu ieguvis no latīņu valodas cum clave («ar atslēgu»). Tas lieliski raksturo konklāva norisi, jo kardināli ierodas sapulcē, izolēti no ārpasaules un neatstājot noteikto teritoriju, kamēr nav izvēlējuši jauno pāvestu.
«Tas ir veids, kā nodrošināt, lai vienīgā balss, kas uzrunā kardinālus konklāva laikā, pieder Svētajam Garam un nevienam citam,» kardināliem noteikto masu mediju, telefonu, interneta un citu iespējamo saziņas veidu liegumu telekanālam ABC News skaidroja garīdznieks Džons Vauks.
Pagājušā gadsimta laikā konklāvs ne reizi nav ildzis vairāk par piecām dienām, turklāt iepriekšējā reizē 2005. gadā vajadzēja vien ap 24 stundām, lai ievēlētu Benediktu XVI. Taču pagātnē piedzīvota arī ieilgusi nevienprātība kardinālu vidū. Kāds konklāvs 13. gadsimtā prasīja divus gadus deviņus mēnešus un divas dienas.
Jau 12. marta pēcpusdienā notiks pirmais balsojums, taču, kā uzsvēruši eksperti, īstā balsošana sāksies tikai nākamajā dienā, jo sākotnēji kardināli savā izvēlē ir ļoti šķelti.
Pāvests tiek izvēlēts, tiklīdz kāds saņem divas trešdaļas kardinālu balsu. Ja pāvestu neizdodas ievēlēt divu, trīs dienu laikā, tā ir zīme, ka kardinālu vidū valda krasa nevienprātība, un tad varētu tikt izvēlēts kāds neitrāls kandidāts samiernieciskam rezultātam. Lai gan nekur nav teikts, ka par pāvestu jākļūst kādam no kardinālu vidus, tradīcijas rāda pretējo.
Bukmeikeru prieki
Pateicoties konklāvā valdošajai slepenībai, tas tiek dēvēts par noslēpumainākajām vēlēšanām pasaulē. Ne velti kardināli izvairās atklāti pozicionēt sevi kā ticamāko amata pēcteci, un daudzi atgādina bieži atkārtoto teicienu: «Tas, kurš ieiet konklāvā kā iespējamais pāvests, iziet kā kardināls.»
Tomēr eksperti un pat bukmeikeri steiguši iezīmēt izteiktākos favorītus cīņā par pāvesta krēslu. Ar likmi 2:1 kā ticamākais kandidāts izcelts Milānas arhibīskaps Andželo Skola, kurš pēc pāris desmitgažu pārtraukuma varētu atgriezt Romas katoļu baznīcu itāļa virsvadībā, vēstīja CNN. Itāļi kontrolēja baznīcu 455 gadus līdz 1978. gadam, kad tika ievēlēts Polijā dzimušais Jānis Pāvils II.
Otrs populārākais kandidāts ir kardināls Pīters Turksons no Ganas, lai gan daļa paudusi šaubas, vai rietumvalstis ir gatavas pieņemt melnādainu pāvestu. Labas izredzes, pēc īru bukmeikeru kantora Paddy Power prognozēm, ir arī Vatikāna valsts sekretāram kardinālam Tarčīzio Bertonem, kanādietim Markam Ullē un brazīlietim Odilo Šereram.
Analītiķi norādījuši, ka šoreiz ir lielāka iespēja nekā jebkad agrāk, ka pāvests nenāks no Eiropas, bet, piemēram, no Latīņamerikas, kurā mīt ap 40% pasaules katoļticīgo. Tomēr savu lomu konklāvā var spēlēt arī ģeogrāfiskais balsojums, jo pārliecinošais vairākums jeb 60 kardinālu nāk no Eiropas (to vidū 28 itāļi). Tad seko 19 no Latīņamerikas, 14 no Ziemeļamerikas, 11 no Āfrikas, 10 no Āzijas un viens no Okeānijas un Austrālijas reģiona.
Lai arī kurš kļūs par nākamo pāvestu, viņam neklāsies viegli, jo baznīcu vajā skandāli, sākot no bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem un šantāžu no vīriešu kārtas prostitūtu puses līdz pat korupcijai un līdzekļu izšķērdēšanai Vatikāna iekšienē.