ASV amatpersonas cer, ka, rīkojot Kosovas premjerministra Avdullas Hoti un Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča diskusijas par ekonomisko sadarbību, tiks sekmēta virzība uz attiecību uzlabošanu.
"Mēs esam iestrēguši uz politiskajām diskusijām, un mēs turpinām sisties ap vieniem un tiem pašiem jautājumiem bez liela progresa," sacīja prezidenta Donalda Trampa padomnieks.
"Mēs uzskatām, ka koncentrēšanās uz ekonomiskās attīstības pusi var radīt progresu," žurnālistiem skaidroja padomnieks, kas vēlējās palikt anonīms.
Tikšanās notiek tikai divus mēnešus pirms ASV prezidenta vēlēšanām, turklāt nav ziņu, ka sarunu rezultātā būtu gaidāms nozīmīgs līgums, tāpēc Trampa kritiķi izsaka aizdomas, ka šāda samita rīkošanas iemesls pamatā ir pozicionēt ASV prezidentu kā diplomātijas meistaru.
Kaut arī aizvadītās desmitgades laikā Briselei bijusi vadošā loma centienos panākt Prištinas un Belgradas attiecību normalizāciju, pēdējā laikā šajā virzienā aktivizējušās arī ASV, Trampam īpašā sūtņa amatā ieceļot Ričardu Grenelu.
Kaut arī Grenels izpelnījies pārmetumus, ka viņš ar savām darbībām ES vadīto procesu ceļā uz vienošanās panākšanu padarījis sarežģītāku, viņam tomēr izdevies panākt, ka abas puses satiekas.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī lielākā daļa ES dalībvalstu, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.