Par spīti tam, ka 57 gadus vecais Tusks pagaidām vēl nav publiski apstiprinājis, ka ir gatavs kandidēt uz vienu no augstākajiem Eiropas Savienības (ES) amatiem, divi avoti Briselē aģentūrai Reuters pavēstījuši, ka van Rompejs telefoniski viņa kandidatūru ieteiks pārējiem dalībvalstu līderiem.
Ja Tuska kandidatūra tiks apstiprināta, tā būs nepārprotama Austrumeiropas valstu uzvara cīņā par savu ietekmi ES, kas vienlaikus apliecinās faktu, ka Polija desmit gadus pēc pievienošanās blokam kļuvusi par vienu no ES lielvarām līdztekus dibinātājvalstīm - Francijai un Vācijai.
"Van Rompejs šodien zvanīs ES līderiem, un, ja neviens neiebildīs, darījums ir noslēgts," sacīja viens no avotiem, kas vēlējās saglabāt savu anonimitāti.
Ja vienošanās par Tuska kandidatūru tiks panākta, tad ES augstākās ārlietu pārstāves krēsls, domājams, tiks pašreizējai Itālijas ārlietu ministrei Federikai Mogerīni, pret kuras kandidatūru iepriekš asi iebilda austrumeiropieši, bet Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Gindoss nomainīs Jerūnu Deiselblūmu eirogrupas priekšsēdētāja amatā.
Pirmā atbalstu Tuska iespējamajai kandidatūrai otrdien izteica Lielbritānija. Tās premjerministra Deivida Kemerona pārstāve norādījusi, ka Tuska redzējums par nepieciešamajām ES reformām ir līdzīgs britu skatījumam.
Avoti diplomātu aprindās vēsta, ka arī Merkele iesaistījusies Tuska pārliecināšanā, taču poļu līderis sākotnēji viņai atteicis, norādot, ka vēlas aizvadīt savu partiju līdz trešajai uzvarai parlamenta vēlēšanās, kas gaidāmas nākamgad. Vienīgā Tuska vājā puse ir apstāklis, ka viņam nav pietiekamas angļu un franču valodas zināšanas.
Iepriekš uz šo amatu kandidēja arī Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, taču viņas kandidatūru nezināmu iemeslu dēļ neesot atbalstījis Olands. Ceturtdien pati Torninga-Šmita paziņoja, ka viņa nepretendējot uz Eiropadomes prezidenta krēslu.
Gadījumā, ja Tusks tomēr nepiekristu pārcelties uz Briseli, kā rezerves kandidāts tiek minēts bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis.
Dombrovska izredzes gan ir salīdzinoši zemas - vērtējamas vien līdz 25%, tā noskaidrojusi Laimdota Straujuma telefonsarunā ar nākamo EK prezidentu Junkeru.
Jau ziņots, ka Dombrovskis varētu ieņemt Eiropadomes priekšsēdētāja vai komisāra amatu, kas saistīts ar ekonomikas un finanšu jomām.
Vaicāts, vai būtu gatavs ieņemt ES finanšu sistēmas pārrauga amata vietu, Dombrovskis atgādinājis, ka viņa interešu sfērā ietilpst ekonomikas un finanšu jomas. "Taču teorētiski par to varētu runāt," atzina Dombrovskis.
Ziņu aģentūras LETA kļūdas dēļ labotas pirmās rindkopas