"Ukrainas puse šādas Vācijas pilsoņu aktivitātes uzskata par tiesību pārkāpumu," teikts Ukrainas vēstniecības Berlīnē notā Vācijas Ārlietu ministrijai.
Runa ir par 22 Vācijas pilsoņiem, kas atbilstoši vēstniecības informācijai plāno okupētajā Krimā piedalīties ekonomikas forumā no 18. līdz 20.aprīlim, vēsta DPA.
Viņu vidū ir pieci galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) un divi kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") deputāti.
AfD Bundestāga frakcijas pārstāvis Kristiāns Lits ziņu DPA apliecināja, ka šobrīd var apstiprināt tikai viena AfD deputāta Valdemāra Herta došanos uz okupēto Ukrainas pussalu.
Runa ir par privātu braucienu, kuru partija neorganizē un nefinansē, viņš piebilda.
Kā pastāstīja Herts, viņš uz Krimu dodas caur Krieviju, jo Ukraina viņu nelaiž.
"Es nevienam neļaušu noteikt, kur es varu braukt un kur ne," deputāts sacīja DPA. Vācija nav "banānu republika", kurā citas valsts vēstnieks varēs noteikt parlamentāriešiem , kā viņiem būtu jāstrādā, skaidroja Herts.
Četri pārējie AfD un divi "Die Linke" deputāti, kas arī pieminēti vēstniecības notā, norādīja, ka uz konferenci Krimā negrasās braukt.
Vācijas Ārlietu ministrija notu nosūtījusi deputātiem.
2018.gadā ekonomikas forumā Krimā jau piedalījās pieci AfD deputāti.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
politologs Tumšpautis
Ezis
ddt