"Mēs varam garantēt, ka tas viss Ukrainai nākotnē būs sāpīgi," paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto. "Ungārija Eiropas Savienībā bloķēs visus soļus, kas būtu soļi uz priekšu Ukrainas Eiropas integrācijas procesā."
Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstīja pretrunīgi vērtēto valodas likumu, kas saasinājis attiecības ar Rumāniju un citām Austrumeiropas valstīm.
Likumā noteikts, ka sākot ar 2020.gadu no piektās klases Ukrainas skolās mācības notiks tikai ukraiņu valodā, lai arī mazākumtautību skolēni savu dzimto valodu varēs apgūt atsevišķos priekšmetos.
Rumānijas prezidents Klauss Johanniss paziņojis, ka jaunie noteikumi "krasi ierobežo" mazākumtautību skolēnu iespējas iegūt izglītību dzimtajā valodā. Viņš arī atcēlis oktobrī Kijevā plānoto vizīti.
Jauno valodas likumu kritizējušas arī Ukrainā dzīvojošās ungāru un poļu minoritātes.
Porošenko "īpaši uzsvēra, ka likums paaugstina ukraiņu valodas kā valsts valodas lomu izglītības procesā", paziņoja Ukrainas prezidenta administrācija.
"Likums nodrošina vienādas iespējas visiem," norādīts tās paziņojumā.
"Tas garantē, ka ikvienam absolventam būs labas valodas zināšanas, kas būtiskas veiksmīgai karjerai Ukrainā," pavēstīja administrācija.
Tiek uzskatīts, ka ar šā likuma palīdzību Kijeva cer samazināt Maskavas ietekmi. Ukrainā dzīvo apmēram astoņi miljoni etnisko krievu, kas ir 17% no valsts iedzīvotāju kopskaita. Kremlis jau paziņojis, ka Ukrainas varasiestādes šādā veidā grib mazināt krievu valodas un etnisko krievu nozīmi.
Porošenko tomēr uzsvēra, ka Ukraina ievēro visas starptautiskās normas.
Valodas likums "atbilst Eiropas standartiem un ir paraugs kaimiņvalstīm", administrācija citēja Porošenko teikto.
liekulības tirgus
Gena
Cilveksj