Finansējums šiem pētījumiem tiks dubultots, laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung norādīja valsts ministre kultūras jautājumos Monika Gritere. Precīzu summu viņa tomēr neatklāja.
Plānots arī paplašināt valdības atbalstīto Limbaha komisiju, kas izskata strīdus par mākslas darbiem, kuru izcelsme tiek apšaubīta.
Komisija sniedz rekomendācijas, bet tās lēmumi nav saistoši. Pašreiz tajā ietilpst astoņi locekļi, tostarp bijušais Vācijas prezidents Rihards fon Veiczekers.
Gritere norādīja, ka komisijā varētu iekļaut arī ebreju organizācijas pārstāvjus.
Vācija ir izpelnījusies plašu sabiedrības kritiku par apiešanos ar plašo mākslas darbu kolekciju, kas 2012.gadā tika atrasta kādā dzīvoklī Minhenē, bet par ko sabiedrība uzzināja tikai pagājušā gada beigās, pateicoties medijiem.
Mākslas darbi tika atrasti, policijai veicot kratīšanu 1956.gadā mirušā mākslas darbu kolekcionāra Hildebranda Gurlita dēla Kornēliusa Gurlita dzīvoklī.
Tos, domājams, savulaik nolaupījuši nacisti, tostarp veicot tīrīšanas akcijas muzejos, lai atbrīvotu tos no "deģenerātu mākslas".
Starp aptuveni 1500 atrastajām gleznām ir Pablo Pikaso, Anrī Matisa, kā arī vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana audekli.
Gritere atzina, ka Gurlita lieta un starptautiskā kritika, ko tā izraisījusi, bijusi modinātāja zvans daudziem vācu mākslas darbu kolekcionāriem, kas, iespējams, tagad sākuši rūpīgi pārbaudīt savas kolekcijas.
Cenšoties noskaidrot Gurlita kolekcijas izcelsmi, mākslas darbu attēli publiskoti oficiālajā tīmekļa vietnē lostart.de, kurā apkopoti nacistu nozagtie mākslas darbi.