Ministrija atklāja, ka pērn Vācijā reģistrēti 39 000 politiski motivēti noziegumi, kas ir par 19% vairāk nekā 2014.gadā.
23 000 šo noziegumu pastrādāti galēji labēju motīvu dēļ. Šajā sadaļā noziegumu skaits pērn pieaudzis par 34,9%.
Savukārt ar galēji kreisiem motīviem pastrādāto noziegumu skaits pērn pieauga par 18%, sasniedzot 9600.
Statistika par politiski motivētu vardarbību tiek atsevišķi apkopota kopš 2001.gada, un 2015.gadā tiks sasniegts jauns rekords šādu noziegumu skaita ziņā.
Vairums šo noziegumu attiecās uz propagandas izplatīšanu un kūdīšanu uz naidu, tomēr rekordlielu skaitu sasniegusi arī politiskā vardarbība.
Policija 2015.gadā reģistrējusi 4400 vardarbīgus politiskus noziegumus, kas ir par 30% vairāk nekā pirms gada.
Šo noziegumu vidū bija 20 slepkavības mēģinājumi, kur upuru vidū bijuši arī policisti un bēgļi.
Ministrijas statistikā arī norādīts, ka pērn piecas reizes pieaudzis uzbrukumu skaits bēgļu mītnēm. 2014.gadā reģistrēti 199 šādi gadījumi, bet 2015.gadā - 1031.
Šāda veida uzbrukumu vidū bija arī bēgļu mītņu apzīmēšana ar neonacistu simboliem, kā arī ļaunprātīgās dedzināšanas gadījumi.
Ministrija norādīja, ka vairums par šāda veida noziegumiem notiesāto ir 18 līdz 30 gadus veci vīrieši, kuri dzīvo netālu no bēgļu centriem un iepriekš nav sodīti.
"Tā ir sabiedrībā notiekošās polarizācijas pazīme," pauda iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs.
Pērn par 77% pieauguši naida noziegumi, kas vērsti pret konkrētām sabiedrības grupām, tai skaitā musulmaņiem, ebrejiem un homoseksuāļiem.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos bēgļu mītnēm notikuši 350 uzbrukumi, kas ir trīs reizes vairāk nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī.
Vācija pērn bija galvenais ceļamērķis nelegālajiem imigrantiem, kas no Grieķijas caur Balkānu valstīm mēģināja nokļūt Eiropas ziemeļu valstīs, kuras viņiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Masveidīgais pieplūdums apsīka, kad februārī vairākas valstis tā dēvētajā Balkānu maršrutā slēdza savas robežas nelegālajiem imigrantiem.