"Policijas datubāze, kā arī atsevišķi IT drošības uzņēmumu secinājumi liecina, ka 2023.gadā kiberuzbrukumos vērojama augšupejoša tendence - gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā," teikts BKA ziņojumā.
Sevišķi pieaudzis kiberuzbrukumu skaits, kas tiek veikti no ārvalstīm vai no nezināmas vietas.
No ārvalsts veiktu kibernoziegumu skaits pieaudzis par aptuveni 28%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tikmēr no Vācijas veikto kiberuzbrukumu skaits nedaudz samazinājās, liecina policijas dati.
Starp nopietnākajiem draudiem joprojām bija uzbrukumi, kuros hakeri šifrē uzņēmumu vai valsts pārvaldes iestāžu datus un pieprasa izpirkuma maksu par atšifrēšanu. Saskaņā ar policijas ziņojumu 2023.gadā visā valstī vairāk nekā 800 uzņēmumi un iestādes ziņoja par šādiem kiberuzbrukumiem.
Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas "Bitkom" dati liecina, ka kopējie zaudējumi, ko uzņēmumiem Vācijā nodarījušas zādzības, rūpnieciskā spiegošana un sabotāža, sasniedza 205,9 miljardus eiro. Gandrīz trīs ceturtdaļas šo zaudējumu radījuši kiberuzbrukumi.
"Bitkom" norādīja, ka pieaudzis kiberuzbrukumu skaits no Ķīnas un Krievijas. Divu gadu laikā no Krievijas nākošo kiberuzbrukumu skaits pieaudzis divreiz, bet no Ķīnas - par 50%.
Kiberuzbrukumus, tai skaitā datu zādzību, spiegošanu vai sabotāžu, piedzīvoja 80% uzņēmumu, liecina "Bitkom" dati. Daudzos gadījumos aiz šiem uzbrukumiem stāv organizētā noziedzība, kā arī ārvalstu izlūkdienesti.
Hakeru motīvi ir dažādi - naudas izspiešana, vēlme nodarīt pēc iespējas lielāku kaitējumu, piemēram, kritiskajai infrastruktūrai, vai vienkārši vēlme šādā veidā izklaidēties, norādīja "Bitkom" pārstāvis.