Imigrantu skaita pieaugums Vācijā ir augstākais pēdējo 20 gadu laikā.
Salīdzinot ar gadu iepriekš, imigrantu skaits Vācijā pieaudzis par 282 800 cilvēkiem, no tiem 8% ieradušies no tādām valstīm kā Polija, Rumānija, Grieķija, Spānija un Itālija labākas dzīves un darbavietas meklējumos.
Vislielākā Vācijā dzīvojošo ārvalstnieku grupa joprojām ir turki, kuru skaits Vācijā sasniedz 1,6 miljonus, taču pēdējā gada laikā to skaits sarucis par vairāk nekā 30 000 cilvēku, jo Vācijā ieradušies mazāk turku nekā ieguvuši pilsonību.
Vislielākais imigrantu pieplūdums no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienības (ES) sastāvā, reģistrēts no Sīrijas (23%), kam seko indieši, ķīnieši un krievi.
Tikmēr pilsonisko tiesību aktīvisti brīdina, ka Vācijas likumi joprojām neatbilst ES prasībām attiecībā uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu, jo Vācijas parlamenta augšpalāta šogad noraidīja likumu, kas tika uzskatīts par nepietiekamu attiecībā uz cietušo tiesībām.
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu cilvēku kontrabandā cietušās personas, piemēram sievietes, kuras piespiestas strādāt par prostitūtām, vai vīrieši, kuriem celtniecībā jāstrādā virsstundas, par kurām netiek maksāts, nevar saņemt uzturēšanās tiesības, ja šī personas tiesā neliecina pret saviem darba devējiem.
Oficiālā Vācijas federālās policijas statistika liecina, ka pret cilvēku kontrabandistiem 2012.gadā sāktas vairāk nekā 600 lietas.
Taču sociālie darbinieki, kas cenšas palīdzēt cietušajiem, norāda, ka patiesie cilvēku kontrabandas apmēri ir daudz lielāki, tomēr parasti baiļu dēļ upuri nevēlas sadarboties ar Vācijas varasiestādēm.
"Tādēļ uzturēšanās tiesības ir tik nozīmīgas, ir svarīgi, lai tās netiktu saistītas ar sadarbību kriminālizmeklēšanā. Upuriem ir jābūt drošiem, ka viņi var palikt šeit, citādi viņi neliecinās, jo baidās, ka tiks nosūtīti atpakaļ un viņu tiesības tiks pārkāptas atkal," norādīja nevalstiskā organizācija Kok, kas palīdz imigrantēm un cilvēku kontrabandas upuriem.
Savukārt pētniecības organizācija Migrācijas padome norāda, ka būtu jāpārskata Vācijas politika imigrācijas jomā, mazāk uzmanības pievēršot noziegumiem un policijas darbībai un lielāku uzmanību veltot integrācijai un strādājošo tiesībām.
Tā vietā, lai imigrācijas jautājumus uzticētu Iekšlietu ministrijai, kas orientēta uz drošību, pētnieki mudina jaunajā valdībā šos pienākumus uzticēt Nodarbinātības un sociālo lietu ministrijai, kas varētu labāk nodrošināt uzturēšanās tiesības, darba atļaujas un izskatīt patvēruma lūgumus.
Taču, tā kā kancleres Angelas Merkeles kristīgie demokrāti šobrīd risina koalīcijas sarunas ar sociāldemokrātiem, šādas izmaiņas, visticamāk, nav gaidāmas, jo kristīgie demokrāti atbalsta stingru nostāju imigrācijas jautājumos.