Drēzdenē dzimusī PEGIDA pirmdienas vakarā kopā ar tās vietējo atvasinājumu LEGIDA rīkoja mītiņu Leipcigā, kas pie pilsētas galvenās dzelzceļa stacijas pārauga sadursmēs ar kreisajiem ekstrēmistiem.
Šoreiz mītiņa dalībnieku skaits bija visai neliels - 800, kuriem pretī stājās aptuveni tikpat liels kreiso radikāļu skaits.
Savukārt par kārtību pasākuma laikā gādāja 900 policistu.
Sadursmēs cieta arī PEGIDA līderis Lucs Bahmans, kura aci ķēra kāda protestētāja sviesta krāsas paciņa.
Tomēr, neskatoties uz haosu, kādā pārauga mītiņš, Bahmans paspēja nākt klajā ar ambiciozu paziņojumu - PEGIDA grasās izvirzīt "tik daudz kandidātu, cik iespējams" visās četrās 2016.gadā gaidāmajās federālo zemju vēlēšanās - martā Virtembergā, Saksijā-Anhaltē un Reinzeme-Pfalcā, bet septembrī - Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Taču līdz nākamā gada beigām, gatavojoties 2017.gadā gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām, PEGIDA grasās pārtapt politiskā partijā.
"Tā nebūs ar PEGIDA vai kādu līdzīgu nosaukumu," sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju Deutsche Welle norādīja Bahmans. "Nekas vēl nav līdz galam skaidrs. To apspriež PEGIDA grupas visā Vācijā un Eiropā. Kā mēs to paveiksim, joprojām ir atklāts jautājums."
Šobrīd PEGIDA vēl nav kustība ar kādu vienotu programmu, un tā pārstāv ļoti atšķirīgus vietējos klubus un veidojumus dažādās Vācijas pilsētās.
Sākotnēji Drēzdenē izveidotās pilsoņu kustības nosaukums ir abreviatūra no Patriotische Europäer Gegen die Islamisierung des Abendlandes (Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju).
Pēc tās parauga daudzās Vācijas pilsētās kopš pagājušā gada nogales izveidoti vietējie kustības atzari, kuru nosaukumi parasti atvasināti no PEGIDA, izmantojot attiecīgās pilsētas vārda pirmos burtus, piemēram, Kaselē - "Kagida", Vircburgā - Wügida, Bonnā - Bogida un Diseldorfā Dügida.
"Mēs drīzumā nāksim klajā ar paziņojumu, kuri no tiem oficiāli tai (kustībai) pieder, kam ir tiesības sevi dēvēt par PEGIDA," norādīja Bahmans, piebilstot, ka pēc tam tikšot lemts par turpmāko rīcību un stratēģiju.
Lai gan kopš janvāra, kad PEGIDA iknedēļas mītiņu dalībnieku skaits Drēzdenē sasniedza savu maksimumu - apmērām 20 000, šo pasākumu mērogs strauji gājis mazumā, noskaņojumi, kuri noveda pie kustības izveidošanās, nebūt nav rimuši.
Jūnijā vēlēšanu pirmajā kārtā PEGIDA kandidāte uz Drēzdenes mēra amatu Tatjana Festerlinga ieguva 9,6% balsu, lai gan aptaujas viņai solīja ne vairāk kā divus procentus.