"Es nedomāju, ka izšķirošajā periodā, kurā atrodas Ukraina, šo lēmumu var ilgi atlikt," ceturtdien publicētajā intervijā Vācijas laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeittung" sacīja Bērboka.
Tomēr lēmumu var pieņemt tikai "kopīgi koalīcijā un starptautiskā līmenī", teica Bērboka.
Viņas vārdi pastiprinās spiedienu uz Šolcu, kurš ir nokļuvis kritikas krustugunīs gan pašu mājās, gan ārzemēs par to, ka Vācija nav piegādājusi bruņutehniku, ko Ukraina pieprasījusi pretuzbrukumam.
Vācija uz Ukrainu ir nosūtījusi desmitiem raķešu, haubiču un pretgaisa aizsardzības tanku.
Taču Berlīne līdz šim ir noteikusi robežu un atteikusies apstiprināt Ukrainas pieprasīto tanku "Leopard" un kājnieku kaujas mašīnu "Marder" tiešo nodošanu.
Ukrainas spēki ir izmantojuši Rietumu piegādātos ieročus pretuzbrukumā, kas sākās septembra sākumā un kura laikā Ukrainas karaspēks atguva plašas teritorijas.
"Ukraina saņems vēl vairāk ieroču," ceturtdien preses konferencē sacīja Bērbokas Zaļās partijas biedrs, ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.
Viņš nesniedza sīkāku informāciju par bruņojumu, bet norādīja, ka tie būs īstie ieroči šajā situācijā.
Otrdien Šolcs sacīja, ka Vācija ir piegādājusi ieročus, kas "rada pārmaiņas kaujas laukā", taču Vācija nerīkosies viena pati attiecībā uz ieroču piegādēm.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba nosodīja Vācijas nevēlēšanos sūtīt kaujas tankus, sakot, ka nav "neviena racionāla argumenta, kāpēc šos ieročus nevar piegādāt".