Īsāka darba nedēļā būtu "atbilde uz strukturālām pārmaiņām tādās nozarēs kā autobūve," sarunā ar laikrakstu Süddeutsche Zeitung norādījis arodbiedrības priekšsēdētājs Jergs Hofmans, piebilstot, ka tas ļautu saglabāt darbavietas.
Vācijas autobūves nozare, kas līdz šim bijusi viens no Vācijas tautsaimniecības svarīgākajiem pīlāriem, piedzīvo milzu pārmaiņas, ko rada vides aizsardzības apsvērumu izsauktā pāreja uz elektrisko transportu, kā arī arvien pieaugošā spēkratu datorizācija.
Nozari ietekmējusi arī Covid-19 pandēmijas izsauktā finanšu krīze, lai gan šobrīd vērojamas tās atlabšanas pazīmes.
IG Metall, kas pārstāv tādu lielāko autoražotāju kā Audi, BMW un Porsche darbiniekus, ir lielākā rūpniecībā strādājošo arodbiedrība Eiropā, un eksperti uzskata, ka tā nacionālā līmenī ir svarīgākais spēlētājs, kas nosaka tendences kolektīvo līgumu slēgšanā.
Tādi lieluzņēmumi kā Daimler, ZF un Bosch jau šovasar slēgtajos kolektīvajos līgumos piekrituši darba nedēļās saīsināšanai, un Hofmans norādījis, ka tie sniedz piemēru visiem citiem metālrūpniecības un elektronikas uzņēmumiem.
Arodbiedrības šefs vienlaikus ierosinājis kompensēt zaudējumus, ko darba nedēļas saīsināšana radītu strādājošajiem.
Viņš norādījis, ka uzņēmumu interesēs ir saīsināt darba nedēļu, nevis samazināt darbinieku skaitu, jo tas ļauj saglabāt kvalificētos kadrus un ietaupīt uz atlaisto darbinieku pārkvalifikācijas rēķina.
Vācijas autobūves nozarē ir nodarbināti aptuveni 830 000 vāciešu un tā nodrošina apmēram piecus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Saskaņā ar Vācijas valdības pasūtīto pētījumu sliktākā scenārija gadījumā līdz 2030.gadam darbu autobūvē varētu zaudēt vairāk nekā 400 000 strādājošo.
Tomēr Hofmans paziņojis, ka, neskatoties uz tautsaimniecības lejupslīdi, IG Metall nākamajā sarunu kārtā pieprasīs arī strādājošo algu paaugstināšanu.