Vācijas varasiestādes Sīrijas bēgļiem drīkst piešķirt tā dēvēto alternatīvo statusu, trešdien nolēma Šlēsvigas-Holšteinas zemes augstākā administratīvā tiesa.
Tā ir pirmā reize, kad administratīvā tiesa ir apstiprinājusi, ka Vācijas Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF) drīkst patvēruma meklētājiem piešķirt alternatīvo statusu.
Trešdien pieņemtais lēmums ir pretrunā ar vairākiem zemākas tiesu instances lēmumiem.
Viens no diskusiju jautājumiem ir par to, vai bēglis, atgriežoties Sīrijā, saskartos ar politisku vajāšanu, spīdzināšanu un aizturēšanu. Ja kāds no šiem kritērijiem tiktu pierādīts, patvēruma meklētājam būtu tiesības saņemt pilnu patvērumu.
"Nav pierādījumu", lai uzskatītu, ka Sīrijas valdība par piederīgiem opozīcijai uzskata tos, kas aizbēguši no valsts, norādīja tiesnese Uta Štrcica.
Tiesa Šlēsvigā-Holšteinā izskatīja BAMF apelāciju par zemākas instances administratīvās tiesas lēmumu, ar kuru kādai jaunai sīrietei tika piešķirts pilns patvērums.
Ņemot vērā, ka Vācijas Ārlietu ministrija kopš 2012.gada Sīrijā nav pārstāvēta, jautājumi par sievietes drošu atgriešanos "vispār nevar tikt atbildēti", skaidroja sīrietes advokāte Kristīne Hanke.
Tiesa tam nepiekrita, norādot uz Ārlietu ministrijas un Vācijas Austrumu institūta paziņojumiem, ka "nav zināmi" sistemātiski mājās atgriezušos sīriešu nopratināšanas gadījumi. Tā vietā jaunajai sīrietei vajadzētu pierādīt, ka viņai personīgi atgriešanās gadījumā draud vajāšana. Bēgšana no valsts kara dēļ nav pamatots iemesls patvēruma piešķiršanai, uzskatīja tiesa un BAMF jurists.
Cilvēktiesību aizstāvju organizācijas Pro Asyl direktora vietnieks Bernds Mazoviks asi kritizēja tiesas lēmumu, uzsverot, ka "bēgļu aģentūra UNHCR ir norādījusi uz sistēmu, ka sīrieši pēc atgriešanās tiek aizturēti un pazūd".
Pirms Šlēsvigas-Holšteinas tiesas lēmuma vairākas tiesas bija lēmušas par labu tūkstošiem patvēruma meklētāju, kuri bija vērsušies tiesā pret BAMF par viņiem piešķirto alternatīvo statusu.
Vācijā apmēram 113 000 patvēruma meklētāju, tostarp 94 000 sīriešu, ir piešķirts tikai alternatīvais statuss.
Pilns patvērums atbilstoši Ženēvas konvencijai parasti iekļauj tiesības palikt patvērumu piešķīrušajā valstī trīs gadus, kam parasti seko neierobežota uzturēšanās atļauja, kā arī tiesības uz ģimenes apvienošanu.
Alternatīvais statuss savukārt dod uzturēšanās atļauju uz vienu gadu, ko var pagarināt vēl par diviem gadiem. Ģimeņu apvienošana šajos gadījumos pirmos divus gadus tiek liegta.
Pieminētās sīrietes gadījumā šis statuss nozīmē, ka viņas vīrs un četri bērni, kas šobrīd dzīvo Turcijā, nevarēs viņai pievienoties līdz 2018.gadam. Sīriete tiesas lēmumu varētu pārsūdzēt Federālajā administratīvajā tiesā Leipcigā.
Sākotnēji Vāciju sasniegušajiem sīriešiem pilns patvērums tika piešķirts, pamatojoties tikai uz viņu izcelsmes valsti, tomēr vēlāk Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītā koalīcija mainīja noteikumus, ierobežojot patvēruma meklētājus no tādām valstīm kā Afganistāna, Eritreja un Irāka, kā arī padarot stingrākus noteikumus sīriešiem.