Darbs pie cauruļvada būvniecības atsākās decembra sākumā pēc teju gada. Gāzesvada būvniecība bija gandrīz pabeigta, taču 2019.decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas Nord Stream 2 cauruļvadu likšanas kuģiem, līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.
Vācijas ūdeņos bija atlicis ieguldīt tikai 2,6 kilometrus garu cauruļvada posmu mazāk nekā 30 metru dziļumā. Darbus veica barža Fortuna, kas tagad pametusi būvniecības vietu.
Tagad vēl atlicis pabeigt vairāk nekā 100 kilometrus garu posmu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kur dziļums pārsniedz 30 metrus. Dānijas jūrniecības pārvalde publicējusi paziņojumu jūras braucējiem, ka darbi tiks veikti no janvāra vidus.
Oktobrī ASV paplašināja sankcijas, lai liegtu pabeigt Nord Stream 2 būvniecību, attiecinot tās arī uz kompānijām, kas sniedz pakalpojumus vai finansējumu iekārtu modernizēšanai vai uzstādīšanai uz Nord Stream 2 būvniecībā iesaistītajiem kuģiem.
Pagājušajā mēnesī ASV Pārstāvju palātas un Senāta sarunvedēji vienojās piemērot sankcijas arī apdrošinātājiem un sertifikācijas uzņēmumiem, kas strādā pie Nord Stream 2 projekta.
Taču Krievija nolēma šomēnes atsākt cauruļvadu likšanas darbus Baltijas jūrā, izmantojot pati savus kuģus, kuri gan nav tik labi aprīkoti kā rietumvalstu kuģi.
ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par Nord Stream 2, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.