"Ir ļoti ticams, ka sabotāža ar spēcīgajiem sprādzieniem negatīvi ietekmējusi abas gāzesvada caurules, tāpēc pamata tehniskā pieejamība vairs netiek garantēta," norāda valdība.
Jau vēstīts, ka septembra beigās Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes.
Lai gan noplūdes konstatētas starptautiskajos ūdeņos, divas no tām bija Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, bet vēl divas - Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Zviedrijas iestādes 6.oktobrī paziņoja, ka ir veikta zemūdens pārbaude un savākti pierādījumi. Kā ziņoja Zviedrija, pārbaudē secinātais atbilst aizdomām par iespējamu sabotāžu.
Gāzesvadi bijuši ģeopolitiskā saspīlējuma epicentrā pēc tam, kad Krievija apturēja gāzes piegādes Eiropai, kura savukārt noteikusi sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ir aizdomas, ka sprādzienus organizējis Kremlis, tomēr Maskava šādas aizdomas noraida.
Lai gan abi "Nord Stream" gāzesvadi laikā, kad notika eksplozijas, netika izmantoti gāzes piegādei, tajos atradās gāze.