Vairāk nekā pusi no izraidīšanas rīkojumiem šī gada pirmajos piecos mēnešos nav bijis iespējams izpildīt, un gandrīz visos šajos gadījumos tas noticis tāpēc, ka izraidāmos nav izdevies atrast, svētdien vēstīja laikraksts Welt am Sonntag.
Saskaņā ar federālās policijas iekšējo ziņojumu no janvāra līdz maijam Vācijas varasiestādes izdevušas gandrīz 24 000 izraidīšanas rīkojumu, taču tikai 11 000 no izraidāmajiem tikuši nosūtīti atpakaļ uz savām izcelsmes valstīm.
Kopumā nav izdevies īstenot 12 800 izraidīšanas, un 11 500 gadījumos izraidāmie “nav atrasti” to reģistrētajās adresēs.
Tikmēr gandrīz 500 gadījumos varasiestādes atteikušās no izraidīšanas pasīvas vai aktīvas pretošanās dēļ. Šādu gadījumu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaudzis vairāk nekā par 200%.
Visbiežāk izraidīšanai pretojas Nigērijas un Gvinejas pilsoņi. Pretestību izrādījuši vairāk nekā 60% no izraidāmajiem nigēriešiem un gvinejiešiem. Pretojušies arī vairāk nekā 50% somāļu un vairāk nekā 40% sīriešu.
Federālās policijas darbinieku arodbiedrības vadītājs Ernsts Valters norādījis, ka zemju un vietējām varasiestādēm jāpieliek lielākas pūles izraidīšanu īstenošanā.
Valters arī uzsvēris, ka vienīgais veids, kā novērst izraidāmo nozušanu, ir tos līdz deportēšanai aizturēt.
Tajā pašā laikā nodarbinātības ministrs Hūbertus Heils, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD), kritizējis federālās zemes par "labi integrētu" nelegālo imigrantu izraidīšanu.
"Reizēm man šķiet, ka Vāciju spiesti atstāt ne tie cilvēki," intervijā laikrakstam Augsburger Allgemeine izteicies Heils.