Tomēr maz ticams, ka konservatīvie un sociāldemokrāti grib pēc vēlēšanām turpināt aprēķina laulību, ko dēvē par "lielo koalīciju".
Tāpēc šo vēlēšanu lielākā intriga ir, kādā secībā sarindosies četri mazākie politiskie spēki: galēji labējā partija Alternatīva Vācijai (AfD), centriskā Brīvo demokrātu partija (FDP), centriski kreisā Zaļā partija un radikālā Kreisā partija. No tā var būt atkarīgs, kāda izskatīsies nākamā Vācijas valdība.
Vācijas politikas vērotāji norāda, ka tik klusa un mazaktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kāda ir šogad, nav novērota ļoti sen. Ziņu izlaidumos dominējot Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kārtējie pretrunīgie izteikumi un Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana mudinājumi Vācijā dzīvojošajai daudzskaitlīgajai turku diasporai vēlēšanās nebalsot par "Turcijas ienaidniekiem" un tauriņu populācijas saglabāšanu Vācijā, raksta raidsabiedrības Deutsche Welle krievu redakcijas žurnālists Vladimirs Jesipovs.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 25. augusta, avīzē Diena!