Zeme ap šo ciematu ir bagāta ar lignītu, kas ir viens no netīrākajiem brūnogļu paveidiem. Raktuvju mākslīgi izveidotais kanjons, kas izpleties vairāk nekā 35 kvadrātkilometru platībā un kurā iegūst 25 miljonus tonnu ogļu gadā, ir sasniedzis ciema pirmās ēkas. Visi raktuvju operatoram – energofirmai RWE – jau piederošā ciemata iedzīvotāji ir aizbraukuši, un visas ēkas ir pamestas. Tikai protestētāji izvietojušies dažās vecās ķieģeļu mājās pie pašas raktuvju kanjona robežas.
Lai gan cīņa starp vides aktīvistiem un varasiestādēm par šo ciematu notiek jau ilgāku laiku, taču, kā uzsver BBC, Krievijas karš Ukrainā tai piešķīris lielāku nozīmīgumu, transformējot to par nacionālu simbolu cīņai Vācijas politikas un sabiedrības iekšienē par to, kā valsts, kura tik pamatīgi bija atkarīga no Krievijas gāzes, tagad spēs sabalansēt tās energovajadzības ar ambīcijām klimata izmaiņu mazināšanā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 10. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!