Pēc viņa teiktā, iespējams, ir pienācis laiks ar Krievijas parlamenta deputātiem "visu draudzīgi un godprātīgi pārrunāt" un šāda diplomātija būtu ļoti noderīga.
"Uzaicināt Domes deputātus uz mūsu atceres pasākumiem būtu gan loģiski, gan cilvēcīgi. (..) Tā būtu iespēja pateikt - tie, kas toreiz gāja bojā pie [Viļņas televīzijas] torņa, taču atdeva dzīvību arī par jūsu brīvību," Landsberģis sacījis, uzrunājot ikgadējo Lietuvas brīvības aizstāvju tikšanos Seimā.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa šajā dienā gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
Krievija, kas šobrīd tiek uzskatīta par vienu no nopietnākajiem apdraudējumiem Lietuvas nacionālajai drošībai, atteikusies sadarboties ar Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm lietās, kas saistītas ar 1991.gada traģiskajiem notikumiem - 13.janvāra apvērsuma mēģinājumu un uzbrukumu Medininku robežkontroles punktam.
Pēc Landsberģa teiktā, karš, kas sākās 1991.gada janvārī, patiesībā turpinās joprojām un nav kļuvis par vēsturi, tādēļ tajā gūtās mācībstundas ir svarīgas gan Lietuvas tagadnei, gan nākotnei. "Pagaidām nav saskatāmas [šā kara] beigas, vēl jo mazāk - miera līgums," viņš spriedis.
Landsberģis atzinīgi vērtējis faktu, ka toreizējās Padomju Savienības militārpersonu darbības Lietuvā 1990. un 1991.gadā pielīdzinātas kara noziegumiem, bet uzsvēris, ka pie tā apstāties nedrīkst.
"Ir pagājis gadsimta ceturksnis, un mēs galu galā jau esam tiesiskā valodā atzinuši, ka tas bija kara noziegums. Pateikuši esam, bet vēl neesam iesnieguši prasību Hāgas tiesā. Tur tiek tiesāti tikai Serbijas, un nekādā gadījumā ne Krievijas kara noziedznieki. Bet vai esam tikuši galā vismaz paši savā sētā, savu tiesībsargāšanas iestāžu džungļos?" vaicājis Lietuvas politikas veterāns.
Lai gan Viļņas apgabaltiesa jau gandrīz gadu izskata apjomīgu 1991.gada 13.janvāra lietu, Landsberģis pieminējis vairākas apsūdzības, kuru, viņaprāt, šajā lietā pietrūkst.
"Pretinieks uzbruka gan ar meliem, gan ekonomiskiem līdzekļiem, gan krāpšanu, totālu propagandu un muļķošanu, visāda veida ielaušanos mūsu vidē. Divas reizes mēģināja atstāt Lietuvu bez valdības, savervēt mūsu ministrus. Vai tas lietā ir aprakstīts? Vai figurē tāds vietējais noziegums kā valsts nodevība? Bet tāds starptautiska mēroga noziegums kā sprāgstošo un ekscentrisko ložu izmantošana? Bet iespējamā (..) šaušana no jumtiem, kā Kijevā rīkojās [policijas specvienība] "Berkut"?" viņš jautājis, pieminot vēl vairākas citas epizodes no tālaika notikumiem.
ha