Šobrīd nedēļas laikā tiek reģistrēti 500 līdz 600 lūgumi piešķirt patvērumu salīdzinājumā ar 10 000 oktobra beigās.
Tomēr Jūhansons uzsvēra, ka imigrācijas krīze nav beigusies, norādot uz aprēķiniem, ka gada laikā Eiropā ieradīsies miljons nelegālo imigrantu un bēgļu.
"Gandrīz desmit reizes vairāk [imigrantu] Grieķijā ir ieradušies no Turcijas šī gada janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, un mēs esam situācijā, kad mūsu patvēruma centri ir pilni," viņš skaidroja.
"Ja mēs joprojām būsim visdāsnākā patvēruma valsts visā Eiropas Savienībā (ES), kas notiks tad?" jautāja ministrs.
Zviedrijas Migrācijas pārvalde šobrīd pagaidu izvietošanas mītnēs izmitina 180 000 cilvēku. 150 000 no viņiem joprojām gaida lēmumu par patvēruma piešķiršanu, liecina ziņu aģentūras TT rīcībā esošā informācija.
Atbilstoši Migrācijas pārvaldes aprēķiniem šogad Zviedrijā patvērumu varētu pieprasīt 70 000 līdz 140 000 imigrantu.
Pērn Zviedrijā tika reģistrēti 163 000 lūgumu piešķirt patvērumu, un lielā imigrantu skaita dēļ uzņemšanas centru un vietējo pašvaldību resursi ir pārslogoti.
Kopš robežkontroles atjaunošanas pērnā gada novembrī nelegālo imigrantu pieplūdums valstī ir strauji krities.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.