Balsojumā 132 deputāti bija"par" Levēnu , 49 - "pret", 154 atturējās. No 349 deputātiem 14 balsošanā nepiedalījās. Balsojumā atturējās Alianses - iepriekšējās, centriski labējās koalīcijas - partijas - moderātu, kristīgo demokrātu, liberāļu un Centra partijas likumdevēji.
"Ak vai! Cik patiesi diženi un nozīmīgi tas ir," pēc tam, kad bija panākta vienošanās par viņa iecelšanu premjera amatā, sacīja Levēns. "Šo lomu es, protams, pieņemu ar lielu bijību."
Zviedrijā ir tā dēvētā negatīvā parlamentārisma sistēma, kas nozīmē, ka Levēnam nebija jāiegūst balsu vairākums. Viņam tikai bija jāpanāk, ka vairākums nebalso pret viņu.
Visi nacionālistu Zviedrijas Demokrātu partijas deputāti izlēma nebalsot par Levēnu.
"Mēs redzam, ka vēlēšanu rezultāti nedod Stefanam Levēnam skaidru mandātu valdības veidošanai," sacīja galēji labējās partijas līderis Jimmijs Okesons.
Levēns parlamentā pirmo reizi tika ievēlēts septembrī notikušajās vēlēšanās, un viņam nav iepriekšējas pieredzes kā politiķim.
Ietekmīgās arodbiedrības IF Metall bijušais līderis tika pārliecināts uzņemties partijas vadītāja amatu 2012.gadā, kad partijas popularitāte bija sasniegusi rekordzemas atzīmes.
Runājot pēc ceturtdienas balsojuma, Levēns sacīja, ka viņa valdībai būs "daudz, ko darīt". Bezdarba līmenis ir jāsamazina, bet skolu rezultātiem ir jābūt labākiem, viņš norādīja. "Mums ir jāpanāk, ka sociālie pabalsti tiek nodrošināti cilvēkiem, kam tie ir nepieciešami," sacīja premjers. Zviedrijai ir jābūt "spēcīgam spēlētājam pasaulē", viņš uzsvēra.