Kristersons, kurš premjerministra amatā stājās oktobra vidū, norādīja, ka Zviedrijas drošību apdraud trīs krīzes: noziedzīgo grupējumu vardarbības pieaugums, Krievijas karš Ukrainā un enerģētikas krīze Eiropā.
Lai gan citur pasaulē Zviedrija nereti tiek uzskatīta par mierīgu valsti, realitātē nevienā citā Eiropas Savienības (ES) valstī nav tik augsts ar ieročiem saistītas vardarbības līmenis kā Zviedrijā.
No 2022.gada sākuma līdz decembra vidum Zviedrijā reģistrēti 378 incidenti, kuros iesaistīti šaujamieroči. Tajos nogalināti 60 cilvēki un 104 ievainoti, norādīja premjerministrs.
Dānijā un Norvēģijā tajā pašā laikā katrā reģistrēti tikai četri šādi nāves gadījumi, bet Somijā - tikai divi.
Zviedrijā par vardarbības upuriem sevišķi bieži kļūst jaunieši. Visbiežāk upuri bijuši kādas noziedzīgas bandas locekļi un gandrīz vienmēr imigranti vai imigrantu pēcteči.
Jauno Zviedrijas valdību veido Kristersona vadītie moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi, paļaujoties uz galēji labējo Zviedrijas Demokrātu parlamentāro atbalstu.