Zviedrijas prokurore Marianne Nī paziņoja, ka ANO Darba grupas pagājušajā piektdienā publiskotais atzinums negroza viņas sākotnējo novērtējumu izmeklēšanā.
ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos norādīja, ka Asanža aizturēšana "ir jāizbeidz, jāciena viņa pārvietošanās brīvība un viņam pienākas tiesības uz kompensāciju".
Darba grupas lēmumi nav juridiski saistoši, un Lielbritānija un Zviedrija jau noraidījušas tās atzinumu.
Zviedrijas prokurori vēlas nopratināt Asanžu saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām izvarošanā, ko viņš noliedz.
44 gadus vecais Austrālijas pilsonis Asanžs, kurš kopš 2012.gada jūlija uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, ir atteicies doties uz Zviedriju, lai runātu ar izmeklētājiem par iespējamām apsūdzībām. Asanžs šo lēmumu pamatojis ar bažām, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņu varētu tiesāt par simtiem tūkstošu slepenu ASV diplomātiskās un militārās sarakstes dokumentu publiskošanu 2010.gadā.
Pērn augustā iestājās noilgums trim Asanžam 2010.gadā izvirzītām apsūdzībām - par seksuālu uzbrukumu, par nelikumīgu piespiešanu un par seksuālu uzmākšanos. Tomēr Asanžu joprojām var tiesāt Zviedrijā par apsūdzību izvarošanā, kurai noilgums iestātos tikai 2020.gadā - 10 gadus pēc tās izvirzīšanas.
Ekvadora pagājušajā mēnesī "formālu iemeslu dēļ" noraidīja Zviedrijas lūgumu nopratināt Asanžu.
Kad Ekvadoras varasiestādēm tiks iesniegts jauns lūgumus atļaut Asanža nopratināšanu, Zviedrijas prokuratūra neatklāja.
Asanža advokāts paziņoja, ka viņi apsvērs jaunos notikumu pavērsienus, piebilstot, ka Zviedrijas nostāja ir pārsteidzoša, ņemot vērā ANO Darba grupas atzinumu, kas atsaucas uz starptautiskajām tiesībās, kuras attiecas arī uz Zviedriju.
Advokāts sacīja, ka viņi nogaidīs, lai redzētu, kādu vienošanos Zviedrijas, Lielbritānijas un Ekvadoras varasiestādes panāks, organizējot nopratināšanu.