Intervijā radio ministre sacīja, ka Zviedrija izjūt arvien lielāku spiedienu atklāt savus apsvērumus, īpaši tāpēc, ka Somija jau publicējusi līdzīgu ziņojumu.
Linde uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par to, vai Zviedrijai iestāties NATO vai palikt ārpus alianses, jāņem vērā visi īstermiņa un ilgtermiņa aspekti.
Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, Zviedrijā un Somijā ir aktualizējies jautājums par pievienošanos NATO.
Somijas ziņojumā analizēti plusi un riski, ko radītu iestāšanās NATO, bet nav sniegtas rekomendācijas, kādu lēmumu pieņemt. Pašreiz ziņojums tiek apspriests Somijas parlamentā.
Kopš Ukrainas kara sākuma gan Somijā, gan Zviedrijā strauji audzis sabiedrības atbalsts dalībai NATO.
Zviedrijā agrāk šis jautājums sašķēla sabiedrību trīs teju vienlīdzīgās daļās: atbalstījos, pretiniekos un neizlēmušajos. Šodien publiskota sabiedriskās domas aptauja, ko veicis institūts "Novus", liecina, ka 51% aptaujāto atbalsta valsts dalību NATO un pret šādu soli noskaņoti vairs tikai 24% aptaujāto.