"S7 iniciatīva privātajai-valsts partnerībai kosmosā atbilst valsts korporācijas redzējumam par kosmosa izpētes perspektīvām tuvākajā nākotnē," teikts Roskomos paziņojumā.
Roskosmos detalizēti varēs apspriest iespējamo vienošanos pēc rakstiska S7 lūguma saņemšanas.
Krievijas kompānijas S7 Space ģenerāldirektors Sergejs Sopovs pagājušajā nedēļā intervijai Izvestija pavēstīja, ka kompānija ir gatava pārņemt koncesijā SKS Krievijas segmentu.
S7 pieder mobilā jūras raķešu palaišanas platforma Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem un tā veic raķešu palaišanu no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā.
Tikmēr Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) ģenerāldirektors Jans Verners pagājušajā nedēļā paziņoja, ka SKS privatizēšana ir nereāla iecere, jo tā vienkārši ir pārāk dārga.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija vēlas izbeigt SKS finansēšanu un, iespējams, nodot orbitālo laboratoriju privatizēšanai, liecina administrācijas izstrādātais budžeta projekts.
Budžeta projekts vēl būs jāizskata un jāapstiprina Kongresam, un gala rezultāts bieži atšķiras no administrācijas ierosinājumiem.
SKS pašreiz kopīgiem spēkiem finansē ASV, Krievijas, Japānas un Eiropas kosmosa aģentūras.
SKS tika nogādāta kosmosā 1998.gadā. Staciju sākotnēji bija plānots izmantot tikai 15 gadus, taču vēlāk tika panākta vienošanās par tās darbības pagarināšanu līdz 2020.gadam un pēc tam līdz 2024. gadam.
Vašingtona jau sen likusi saprast, ka vēlas padarīt SKS komerciālāku, bet Verners pauda pārliecību, ka arī pēc 2024.gada SKS tiks atbalstīta no valsts līdzekļiem.
Verners sacīja, ka arī Eiropa centīsies piešķirt SKS komerciālāku raksturu, kā piemēru minot jauno Bartolomeo platformu, ar kuru paredzēts veikt komerciāla rakstura eksperimentus ārpus ESA laboratorijas Columbus Starptautiskajā kosmosa stacijā.
Neslāvs