Par rezolūciju nobalsoja 94 valstis, bet 14 balsoja pret. No balsošanas atturējās 73 valstis.
Rezolūcijā atzīta nepieciešamība izveidot starptautisku mehānismu, lai noteiktu reparācijas par zaudējumiem un ievainojumiem, kas cēlušies no Krievijas nelikumīgajām darbībām pret Ukrainu.
Rezolūcijā ieteikts, lai ANO Ģenerālā asamblejas locekļi sadarbībā ar Ukrainu izveido starptautisku reģistru, lai dokumentētu sūdzības un informāciju par postījumiem, zaudējumiem un ievainojumiem.
Ukrainas vēstnieks ANO Serhijs Kisļica pirms balsojuma par rezolūciju sacīja, ka Krievija darījusi visu, ko spējusi, lai iznīcinātu Ukrainu burtiskā nozīmē.
Viņš norādīja, ka Krievija jau no pirmās kara dienas apšauda pilsētas un ciematus, uzbrūkot visam, sākot no rūpnīcām un beidzot ar dzīvojamām mājām, skolām, slimnīcām un bērnudārziem.
Vēstnieks sacīja, ka Krievijas karavīri arī izvarojuši, spīdzinājuši deportējuši un aplaupījuši cilvēkus okupētajās teritorijās.
"Ukrainai būs grūts uzdevums atjaunot valsti un atgūties no šī kara," sacīja Kisļica. "Taču šī atveseļošanās nekad nebūs pilnīga bez taisnīguma sajūtas Krievijas kara upuriem," viņš piebilda.
"Ir pienācis laiks saukt Krieviju pie atbildības," sacīja Kisļica.
Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja kritizēja rezolūciju un aicināja balsot pret to.
Krievijai ir veto tiesības ANO Drošības padomē un tā traucējusi ANO ietekmīgākajai instancei spert jebkādus soļus pret Krieviju. ANO Ģenerālajā asamblejā nevienai ANO dalībvalstij nav veto tiesību un tā pieņēmusi jau piecas rezolūcijas, kurā kritizēta Krievija. Taču šīs rezolūcijas nav tiesiski saistošas, tomēr tās atspoguļo starptautiskās sabiedrības viedokli.