Aptaujā respondentiem tika lūgts nosaukt tos politiķus, kuriem viņi uzticas, un secināts, ka jūnijā Putins bauda 48% sabiedrības uzticību. Tas ir kritums par 12 procentpunktiem, ja salīdzina ar šā gada janvāri, un pirmā reize kopš 2013. gada, kad atbalsts prezidentam bijis mazāks par 50%.
Līdzīgu tendenci ieskicē arī valsts finansētā VTsIOM, kuras aptaujas rezultāti liecina, ka Putinam janvārī uzticējās 58,9%, bet jūnijā - jau mazāk kā 50%.
Levada centra veiktajās aptaujās secināts, ka pēdējo četru gadu laikā prezidents vidēji baudījis 56% sabiedrības uzticību, bet visaugstākais rādītājs bijis 64%. VTsIOM direktors Valērijs Fedorovs skaidroja, ka reitinga kritums daļēji saistāms ar to, ka pēc prezidenta vēlēšanām daļai sabiedrības vairs nav pastiprināta interese par politiskajiem procesiem valstī, tāpat uzticību politiķiem, tostarp arī Putinam, varētu būt ietekmējuši atsevišķi negatīvi incidenti, piemēram, martā notikušais traģiskais ugunsgrēks tirdzniecības centrā, kur bojā gāja lielākoties bērni un jaunieši.
Reitinga kritums gan aizvien neatņem Putinam vispopulārākā Krievijas politiķa statusu, vēsta ziņu aģentūra UPI.
Aptaujātie vismazāk uzticas premjeram Dmitrijam Medvedevam - vien 9%. Tas vismaz daļēji saistāms ar Medvedeva paziņojumu par plāniem Krievijā palielināt pensionēšanās vecumu. Šajā gadījumā vērā ņemama daļa Krievijas iedzīvotāju pat nesasniegtu pensionēšanās vecumu, ziņo The Moscow Times. Medvedeva izziņotais plāns paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, sākot no 2019. gada, un 2028. gadā vīrieši pensijā varētu doties 65 gadu vecumā - par pieciem gadiem vēlāk nekā šobrīd, savukārt sievietēm līdz 2034. gadam pensionēšanās vecumu plānots palielināt no 55 līdz 63 gadiem. Šim scenārijam realizējoties, aptuveni 17% vīriešu un 6,5% sieviešu pensionēšanās dienu nemaz nesagaidītu.
kolhoza galvenais grāmatvedis
Ilona Kulda
Driz